Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Mazākumtautību nacionālā skolu sistēma vispār turpināja pastāvēt<br />
un pat saņēma valsts finansējumu. Ņemot vērā to, kā skolu<br />
jautājumi pēc K. Ulmaņa apvērsuma tika kārtoti praksē, paši<br />
vācbaltieši gan uzskatīja, ka ir grūti runāt par skolu autonomijas<br />
saglabāšanu. 1938. gada aprīlī vācu skolu referents Maksimiliāns<br />
fon Radeki (Radecki) iesniedza Ministru prezidentam ziņojumu,<br />
kurā, analizējot autoritārās valdības skolu un izglītības<br />
politiku, nonāca pie secinājuma, ka „no skolu autonomijas faktiski<br />
nekas vairs nav palicis pāri”. 62<br />
Vācbaltiešu intereses spēcīgi aizskāra arī jau pieminētie tā<br />
sauktie Silvestra likumi (1935. gada 31. decembris) par kamerām.<br />
63 Cīņā pret šiem likumiem vācbaltiešus ļoti aktīvi atbalstīja<br />
arī oficiālā Vācija, izsakot protestus un nožēlu, ka tiek pārkāptas<br />
vāciešu tiesības Latvijā. 64 Pret Latviju izvērsās īsts Vācijas<br />
preses karš. Latvijas sūtnis Hugo Celmiņš 1936. gada 4. februārī<br />
ziņoja uz Rīgu, ka pirms nedēļas viņš saskaitījis 165 rakstus un<br />
piezīmes, kas 131 preses izdevumā vērsti pret Latviju. 65 Gandrīz<br />
veselu mēnesi vācu sabiedrība ik dienu varēja lasīt avīzēs kliedzošus<br />
virsrakstus: „Laupīšana”, „Zagšana”, „Boļševisms Latvijā”,<br />
„Ļaunprātība” utt. 66 Pēc latviešu diplomātu rīcībā esošām<br />
ziņām, galvenie sagrozītās informācijas sniedzēji bija tie Rīgas<br />
vācieši, kuriem Latvijas neatkarība bija kā dadzis acī. Turklāt<br />
daudzus pret Latviju vērstos rakstus bija sacerējuši Vācijā dzīvojošie<br />
vācbaltieši un tā sauktie baltikumieši. 67 Viņi parasti neaizmirsa<br />
atgādināt un uzskaitīt visus iepriekšējos latviešu nāves<br />
grēkus, sākot ar it kā dotā solījuma piešķirt zemi vācu karavīriem,<br />
kas cīnījās pret boļševismu Latvijā 1919. gadā, nepildīšanu<br />
68 un beidzot ar vācu skolu autonomijas atcelšanu 1934. gada<br />
jūlijā (patiesībā tā gan tika vienīgi ierobežota).<br />
Latvija ļoti asi reaģēja uz vācu diplomātu izteikumiem un<br />
vācu preses uzbrukumiem. Vienlaikus latviešu diplomāti mēģināja<br />
pārliecināt savus vācu kolēģus par Silvestra likumu nepieciešamību.<br />
Tā sarunā ar vācu sūtni Rīgā E. Šaku 1936. gada<br />
22. janvārī Ārlietu ministrijas ģenerālsekretārs V. Munters norādīja,<br />
ka likumi par kamerām nav vērsti pret vācbaltiešiem,<br />
kuri Latvijā netiekot ne apspiesti, ne ierobežoti. 69 Šaks gan<br />
19
Change language