You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
1955. gadā, rodas priekšstats par to, kādus K. Ulmaņa valdības<br />
pasākumus varētu uzskatīt par antivāciskiem. Sastādot autoritārā<br />
režīma „grēku sarakstu”, viņš tajā iekļāva šādus likumus:<br />
„1934. gada 12. jūlija likumu par Vācu izglītības sistēmas pārvaldes<br />
likvidēšanu, 1935. gada 5. janvāra likumu par valsts valodu,<br />
kas noveda pie vācu valodas izslēgšanas no sabiedriskās aprites,<br />
1935. gada 31. janvāra likumu, kas ierobežoja vācu juristu<br />
skaitu advokātu profesijā, 1935. gada 25. februāra likumu, kas<br />
esot gandrīz pilnīgi izslēdzis iespēju vāciešiem iegūt īpašumā<br />
gruntsgabalus, 1935. gada 9. aprīļa likumu par Latvijas kredītbanku,<br />
kas atstāja iznīcinošu ietekmi uz vācu tirdzniecību un<br />
vācu rūpniecību, 1935. gada 31. decembra likumu par kamerām,<br />
kuram sekoja 14 vācu saimniecisko organizāciju slēgšana<br />
un to ievērojamā īpašuma (arī Lielās un Mazās ģildes vēsturisko<br />
ēku) konfiskācija, 1938. gada 11./14. februāra likumu par<br />
presi un biedrībām, kas vācu biedrības un vācu presi pakļāva<br />
latviešu administrācijas patvaļai”. 59<br />
V. fon Rīdigera pieminēto likumu darbības izpausmju analīze<br />
(pašu likumu tekstos bieži ir grūti saskatīt kaut ko antivācisku)<br />
liecina, ka vairāki no tiem visai būtiski aizskāra vietējo vāciešu<br />
intereses. Smags trieciens vācbaltiešiem un citām Latvijas mazākumtautībām<br />
bija 1934. gada 12. jūlija likums par tautas izglītību,<br />
kas atcēla 1919. gada 8. decembra likumu par mazākumtautību<br />
skolu iekārtu Latvijā un noteica zināmus ierobežojumus mazākumtautību<br />
skolēnu izglītošanas iespējām. Viņi varēja mācīties<br />
tās tautības skolās, pie kuras piederēja viņu vecāki, vai apmeklēt<br />
latviešu skolas. Latviešu skolās bija jāmācās arī to jaukto ģimeņu<br />
bērniem, kurās viens no vecākiem bija latvietis. 60<br />
Būtiskas izmaiņas skāra arī Latvijas Izglītības ministrijas<br />
struktūru. Veidojot vienotu un centralizētu ministrijas vadību,<br />
likvidēja Mazākumtautību skolu departamentu un mazākumtautību<br />
skolu pārvaldes. To vietā nāca referenti ar visai pretrunīgām<br />
un apcirptām pilnvarām. Viņiem tagad bija atļauts<br />
vairāk darboties tikai kā padomdevējiem Izglītības ministrijā. 61<br />
Tas viss, neapšaubāmi, jūtami ierobežoja vācu un citu mazākumtautību<br />
skolu autonomiju, bet to pilnīgi nelikvidēja.<br />
18
Change language