Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
ārlietu ministrs V. Munters pat apgalvoja, ka Latvijas valdība<br />
izturas pret vācbaltiešiem „augstsirdīgi”. Pēc viņa domām, tieši<br />
paši vietējie vācieši nevēlējās sadarboties ar latviešiem un pretendēja<br />
uz „izņēmuma tiesībām”. 56<br />
Līdzīgas domas V. Munters izteica arī 1939. gada aprīlī vairākās<br />
„draudzīgās un neoficiālās” sarunās ar Vācijas sūtni Ulrihu<br />
fon Koci (Kotze). Viņš uzsvēra, ka vietējie vācieši „ir liels<br />
šķērslis”, kas traucējot uzlabot abu valstu attiecības. Taču tas<br />
nenozīmē, ka Munters prasītu, lai Vācija pamet savus tautas<br />
brāļus „vilkiem aprīšanai”. Viņa skatījumā vienīgi nebija pieņemams<br />
un izturams stāvoklis, kad vācbaltieši „pretendē uz<br />
izņēmuma tiesībām, griežas pēc aizsardzības pie zināmām un<br />
nezināmām vācu „Stellen”, un tai pašā laikā piekopj nelojālu<br />
nicināšanas pilnu un separātisku politiku”. 57<br />
Visu šo dažādas izcelsmes avotu analīze parāda, ka autoritārā<br />
režīma laikā Latvijā mazākumtautības politikas jomā novērojamas<br />
lielas izmaiņas. „15. maija Latvija” nekādi neattaisnoja<br />
vācbaltiešu cerības. K. Ulmaņa valdība uzsāka pret viņiem īstenot<br />
„bargāku kursu”. No otras puses, tomēr Ulmanis ne tuvu<br />
likvidēja visu to pozitīvo (piemēram, skolu autonomiju utt.),<br />
kas kopš 1918. gada nogales bija likts Latvijas valsts un vācbaltiešu<br />
attiecību pamatā.<br />
Ieskatīsimies dokumentā – dienesta atzīmē (tā tapusi<br />
1937. gada 14. janvārī, un tās autors ir Vācijas Ārlietu ministrijas<br />
VI nodaļas vadītājs Fricis fon Tvardovskis (Twardowski)),<br />
lai nevis attaisnotu K. Ulmani, bet gan parādītu, ka antivācu<br />
pasākumi bija Eiropas mēroga parādība, kas tomēr liecina, ka<br />
arī paši tautas vācieši pie daudz kā bija vainīgi. Dokumentā lasāmi<br />
šādi vārdi: „1936. gada bilance uzrāda vācu mazākumtautībām<br />
Eiropā maziepriecinošu ainu.” Vācu diplomāts neslēpa<br />
arī, ka Eiropas valstu pamattautu noskaņojums pret vietējiem<br />
vāciešiem (ar retiem izņēmumiem) bija izteikti nedraudzīgs.<br />
Daudzās valstīs tiekot sašaurinātas vietējo vāciešu ekonomiskās<br />
iespējas un ierobežota viņu politiskā un sabiedriskā darbība. 58<br />
Iepazīstoties ar Vilhelma fon Rīdigera (Rüdiger), pirmā Tautas<br />
apvienības prezidenta (1923–1935), atmiņām, kas publicētas<br />
17
Change language