Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
panākt tādu abu konfliktējošo pušu izlīgumu, kas būtu izdevīgs<br />
E. Krēgera grupai. Ļoti spilgti tas atklājās 1937. gada pavasarī<br />
un vasarā, kad no jauna bija saasinājušās „Kustības” attiecības<br />
ar Tautas apvienības konservatīvi noskaņoto vadību. No sava<br />
aģenta ar segvārdu „Krūms” Latvijas Politpārvalde 1938. gada<br />
pavasarī saņēma šādas ziņas par šā konflikta noregulējumu:<br />
„1937. gada vasarā sakarā ar nesaskaņām „Volksgemeinschaft”<br />
vadītājs Mindels 44 un nacionālsociālistiskās kustības vadītājs<br />
Erhards Krēgers izsaukti uz Vāciju, kur ieteikts vienoties, jo<br />
pretējā gadījumā Vācija atsaukšot līdzekļus vācu organizāciju<br />
pabalstam Latvijā. Vienošanās panākta, 45 un patreizējais stāvoklis<br />
esot tāds, ka galvenais noteicējs vācu organizācijās ir Erhards<br />
Krēgers.” 46<br />
„Kustības” nostiprināšanās vācbaltiešu vidū pamatoti radīja<br />
latviešos lielu neuzticību un pat naidu pret vācu pilsoņiem, bet<br />
vietējos vāciešus 47 sarūgtināja vairāki Kārļa Ulmaņa autoritārās<br />
valdības veiktie pasākumi, kuri nereti ļoti būtiski aizskāra<br />
viņu intereses. Kā norādīja Latvijas ārlietu ministrs Vilhelms<br />
Munters, subjektīvi viņi bija pārliecināti, ka Latvijā grib vispār<br />
iznīcināt vācietību. 48<br />
Lai atbildētu uz jautājumu, cik spēcīgu „antivācu lādiņu”<br />
objektīvi radīja autoritārā režīma pasākumi, nepieciešams iepazīties<br />
ar avotiem, kas atspoguļo visu ieinteresēto pušu uztveri<br />
un argumentāciju. Sāksim ar Vācijas oficiālā viedokļa noskaidrošanu.<br />
Gan Vācijas Ārlietu ministrija, gan vācu sūtniecība<br />
Rīgā uzskatīja, ka K. Ulmaņa kabineta iekšpolitika bija izteikti<br />
antivāciska. 1936. gada pavasarī lietas nonāca pat tik tālu, ka<br />
vācu sūtnis Rīgā Ekhards fon Šaks (Schack) sāka rakstīt par<br />
arvien plānveidīgāku un iznīcinošāku „karagājienu” pret vācu<br />
mazākumtautību. 49 4. aprīlī viņš piesūtīja Berlīnei sūtniecības<br />
sastādītu pārskatu par Latvijas valdības antivāciskajiem pasākumiem.<br />
50 Savukārt Vācijas Ārlietu ministrija ar šo latviešu<br />
„grēku sarakstu”, kurā bija iekļauti „15 pārkāpumi”, iepazīstināja<br />
ieinteresētās Vācijas iestādes. 51 Piebildīšu gan, ka fon Šaks<br />
šajā sarakstā bija iekļāvis arī tādus pasākumus, kurus visai grūti<br />
kvalificēt kā tieši pret vietējiem vāciešiem vērstus. Piemēram,<br />
15
Change language