15.01.2013 Views

feldmanis_vacbaltieshi

feldmanis_vacbaltieshi

feldmanis_vacbaltieshi

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

panākt tādu abu konfliktējošo pušu izlīgumu, kas būtu izdevīgs<br />

E. Krēgera grupai. Ļoti spilgti tas atklājās 1937. gada pavasarī<br />

un vasarā, kad no jauna bija saasinājušās „Kustības” attiecības<br />

ar Tautas apvienības konservatīvi noskaņoto vadību. No sava<br />

aģenta ar segvārdu „Krūms” Latvijas Politpārvalde 1938. gada<br />

pavasarī saņēma šādas ziņas par šā konflikta noregulējumu:<br />

„1937. gada vasarā sakarā ar nesaskaņām „Volksgemeinschaft”<br />

vadītājs Mindels 44 un nacionālsociālistiskās kustības vadītājs<br />

Erhards Krēgers izsaukti uz Vāciju, kur ieteikts vienoties, jo<br />

pretējā gadījumā Vācija atsaukšot līdzekļus vācu organizāciju<br />

pabalstam Latvijā. Vienošanās panākta, 45 un patreizējais stāvoklis<br />

esot tāds, ka galvenais noteicējs vācu organizācijās ir Erhards<br />

Krēgers.” 46<br />

„Kustības” nostiprināšanās vācbaltiešu vidū pamatoti radīja<br />

latviešos lielu neuzticību un pat naidu pret vācu pilsoņiem, bet<br />

vietējos vāciešus 47 sarūgtināja vairāki Kārļa Ulmaņa autoritārās<br />

valdības veiktie pasākumi, kuri nereti ļoti būtiski aizskāra<br />

viņu intereses. Kā norādīja Latvijas ārlietu ministrs Vilhelms<br />

Munters, subjektīvi viņi bija pārliecināti, ka Latvijā grib vispār<br />

iznīcināt vācietību. 48<br />

Lai atbildētu uz jautājumu, cik spēcīgu „antivācu lādiņu”<br />

objektīvi radīja autoritārā režīma pasākumi, nepieciešams iepazīties<br />

ar avotiem, kas atspoguļo visu ieinteresēto pušu uztveri<br />

un argumentāciju. Sāksim ar Vācijas oficiālā viedokļa noskaidrošanu.<br />

Gan Vācijas Ārlietu ministrija, gan vācu sūtniecība<br />

Rīgā uzskatīja, ka K. Ulmaņa kabineta iekšpolitika bija izteikti<br />

antivāciska. 1936. gada pavasarī lietas nonāca pat tik tālu, ka<br />

vācu sūtnis Rīgā Ekhards fon Šaks (Schack) sāka rakstīt par<br />

arvien plānveidīgāku un iznīcinošāku „karagājienu” pret vācu<br />

mazākumtautību. 49 4. aprīlī viņš piesūtīja Berlīnei sūtniecības<br />

sastādītu pārskatu par Latvijas valdības antivāciskajiem pasākumiem.<br />

50 Savukārt Vācijas Ārlietu ministrija ar šo latviešu<br />

„grēku sarakstu”, kurā bija iekļauti „15 pārkāpumi”, iepazīstināja<br />

ieinteresētās Vācijas iestādes. 51 Piebildīšu gan, ka fon Šaks<br />

šajā sarakstā bija iekļāvis arī tādus pasākumus, kurus visai grūti<br />

kvalificēt kā tieši pret vietējiem vāciešiem vērstus. Piemēram,<br />

15

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!