You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
A. fon Štakelbergu (Stackelberg – Jelgava), H. Gutšmitu (Gutschmidt<br />
– Ventspils), J. Bernevicu (Bernewitz – Kandava) un citus. 40<br />
Kustībnieki izvērsa arī neatlaidīgu cīņu par savas ietekmes<br />
nostiprināšanu vācbaltiešu galvenajās organizācijās un vispirms<br />
Tautas apvienībā. Izšķirošos panākumus viņi guva 1938. gada<br />
nogalē, kad Tautas apvienības delegātu 26. novembra sanāksmē<br />
par organizācijas prezidentu tika ievēlēts „Kustības” atbalstītais<br />
kandidāts Alfrēds Intelmans (Intelmann). E. Krēgers kļuva<br />
par Tautas apvienības prezidija locekli, bet kustībnieku pārziņā<br />
nonāca organizācijas sešas svarīgākās nodaļas. Ne velti „Kustības”<br />
vadība svinēja 26. novembri kā „varas sagrābšanas dienu”<br />
(pēc analoģijas ar vācu nacistiem, kuri varu sagrāba 1933. gada<br />
30. janvārī). Krēgera grupa tagad varēja kontrolēt un noteikt<br />
visus Tautas apvienības darbības galvenos virzienus. Vēlāk pats<br />
Krēgers vairākkārt pasvītroja, ka 1938. gadā viņš pārņēmis visas<br />
„tautas grupas” vadību. 41<br />
Svarīgs faktors, kas nodrošināja „Kustības” politiskos panākumus<br />
30. gados, bija plašie sakari ar Vāciju un tās atbalsts.<br />
Gan E. Krēgera grupa, gan Jaunatnes savienība nodibināja<br />
ciešus kontaktus ar dažādām vācu valsts un nacistu partijas iestādēm.<br />
42 Vācbaltiešu jaunieši bieži tika sūtīti uz Vāciju, lai tur<br />
gūtu speciālu apmācību un atgrieztos Latvijā kā nacisma ideju<br />
propagandisti. Latvijas Politpārvaldes vadība bija par to visu<br />
lietas kursā, un tas satrauca vācu pusi. 1934. gada 29. martā Vācijas<br />
sūtnis Rīgā Georgs Martiuss (Martius) informēja Vācijas<br />
Ārlietu ministriju (Auswärtiges Amt), ka „Latvijas slepenpolicijas<br />
rīcībā [..] ir ļoti plašs materiāls par jaunās paaudzes sakariem<br />
ar Vāciju”. 43<br />
Īpašu aizgādniecību pār kustībniekiem uzņēmās Tautas<br />
vāciešu centrālais birojs (Volksdeutsche Mittelstelle, turpmāk –<br />
Vomi), kurš bija izveidots Vācijā 1936. gadā un kura pārziņā<br />
atradās vācu „tautas grupas” ārzemēs. Šā biroja galvenās amatpersonas<br />
sāka ignorēt Tautas apvienības oficiālos pārstāvjus un<br />
viņu ieņemto pozīciju vācbaltiešiem svarīgos jautājumos. Latvijas<br />
vāciešu politisko cīņu norise tika skatīta un novērtēta vienīgi<br />
caur krēgeriešu uztveres prizmu. Centrālā biroja vadība centās<br />
14