Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
apstākļiem. Viņu izturēšanās kļuva arvien lojālāka. Priekšplānā<br />
izvirzījuši galvenokārt savas intereses, viņi sāka jūtami aktīvāk<br />
līdzdarboties valsts dzīves veidošanā. Šo virzību no konfrontācijas<br />
uz izlīgumu veicināja gan Latvijas valsts nacionālās tolerances<br />
politika, gan arī vācbaltiešu vadības nostāja, tās spēja izstrādāt<br />
reālistisku politisko stratēģiju. Vislielākie nopelni šajā ziņā<br />
bija Paulam Šīmanim (Schiemann), kas 20. gados un 30. gadu<br />
sākumā bija pats ievērojamākais un ietekmīgākais vācu politiķis<br />
Latvijā, galvenās avīzes Rigasche Rundschau šefredaktors.<br />
Viņš konsekventi un noteikti atzina Latvijas valsti un stiprināja<br />
lojalitātes ideju vācbaltiešos. Šīmanis aktīvi darbojās arī Eiropas<br />
līmenī, bija Eiropas nacionalitāšu kongresa (Europäischer<br />
Nationalitätenkongreß) viceprezidents un ievērojams minoritāšu<br />
tiesību teorētiķis. Viņš izvirzīja tā saukto „anacionālās valsts”<br />
teoriju, kuras kodols bija kultūras autonomijas prasība mazākumtautībām,<br />
ideja par netraucētu mazākumtautību kultūras<br />
sakaru attīstību ar „mātes tautu” (Muttervolk) un to atteikšanos<br />
izvirzīt politiskus mērķus „ārpus dotās valsts telpas”. 28 Pilnībā<br />
jāpiekrīt vācu vēsturnieka Mihaela Garlefa (Garleff) vērtējumam,<br />
ka Šīmanis bija izcils demokrāts, patriots un eiropietis, 29<br />
kā arī latviešu izcelsmes amerikāņu autoram Edgaram Andersonam,<br />
kas viņu vienkārši raksturo kā krietnu vīru. 30<br />
Pēc 1933. gada iezīmējās pretējs process: vācbaltieši pakāpeniski<br />
attālinājās no Latvijas valsts dzīves. Tas bija cieši un<br />
nesaraujami saistīts ar nacistu līdera Ādolfa Hitlera (Hitler)<br />
nākšanu pie varas Vācijā, „jaunās vācu valsts” fascinējošo ietekmi,<br />
nacionālsociālisma pārtapšanu par Vācijas oficiālo politiku<br />
un ideoloģiju, nacisma ideju straujo izplatību vācbaltiešu<br />
vidū un vietējo nacistu propagandu, kur atklāti izvirzīja prasību<br />
par attieksmes maiņu pret Latvijas valsti. Viņu skatījumā vācbaltiešiem<br />
tā vairs nedrīkstēja būt „sirds jautājums”, bet gan<br />
tikai „politiska lieta”. Viņiem pirmajā vietā izvirzījās Vācijas,<br />
nevis Latvijas intereses. Viņi bija gatavi darboties Vācijas labā,<br />
cerot, ka tā ar laiku pakļaus Latviju un iznīcinās tās neatkarību.<br />
Atskatoties uz neseno pagātni, Latvijas iekšlietu ministrs<br />
Kornēlijs Veidnieks 1940. gada 29. maijā nolasītajā referātā<br />
11
Change language