16. gadsimta Romas villu arhitektūra - Latvijas Mākslas akadēmija
16. gadsimta Romas villu arhitektūra - Latvijas Mākslas akadēmija
16. gadsimta Romas villu arhitektūra - Latvijas Mākslas akadēmija
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
padarot Kidži <strong>villu</strong> atšķirīgu no vēlā kvatročento piemēriem – Poggio a Caiano,<br />
Poggioreale vai Inocenta VIII Villa Belvedere. Tāpat jāmin arī villas U veida<br />
plānojums, kas nebija plaši izmantots. Šīs iezīmes ilustrē Peruci devumu <strong>villu</strong><br />
arhitektūrā, padarot <strong>villu</strong> Farnezinu par vienu no <strong>16.</strong> gs. pirmās dekādes<br />
svarīgākajiem objektiem būvmākslā kopumā.<br />
Gleznotājs Rafels (Raffaello Sanzio da Urbino, 1483 – 1520), kurš kā<br />
Bramantes sekotājs, <strong>arhitektūra</strong>i pievērsās Sv. Pētera būvniecības darbos,<br />
villas projektēja savas dzīves pēdējos gados. Sv. Pētera katedrāles darbu<br />
posms ir nozīmīgs, jo izveidojās viņa un Antonio da Sangallo Jaunākā<br />
(Antonio da Sangallo il Giovane, 1484 – 1546) radošais tandēms, kas strādāja<br />
pie villas Madama projektēšanas un būvniecības. Iespējams, tieši Rafaels<br />
strādājot kopā pie <strong>16.</strong> gs. vērienīgākā projekta – Sv. Pētera katedrāles<br />
pārbūves, iepazīstināja Sangallo ar plānošanas principiem un ieinteresēja<br />
<strong>arhitektūra</strong>s teorijā. Atšķirībā no Peruci un citiem, Sangallo Jaunākais ienāca<br />
arhitektūrā no tehniskās – celtniecības, nevis glezniecības puses, tādējādi ar<br />
savu daiļradi nošķirot vizuālo mākslu no <strong>arhitektūra</strong>s, kas iepriekš savstarpēji<br />
mijās un papildināja viena otru. Viņš nemeklēja gleznieciskas kvalitātes, bet<br />
koncentrējās uz pašu ēku, iekarojot savu reputāciju un labklājību ar<br />
tehniskajām iemaņām un vadošā būvniecības eksperta slavu. 5 Savos darbos<br />
Sangallo Jaunākais iedvesmojies no Bramantes, īpaši Belvederes pagalma,<br />
un Rafaela projektēšanas principiem. Nozīmīgākais Sangallo Jaunākā darbs,<br />
kas saglabājies, ir Palaco Farnēze (Palazzo Farnese) Romā, kuras projekta<br />
zīmējumos redzami elementi, kas vēlāk izmantoti Villa Madama celtniecībā.<br />
Laikabiedri kritizēja Sangallo par arhitektoniskās iztēles un orģinalitātes<br />
trūkumu, taču tieši zināms pragmatisms un praktiskā, ne gleznieciskā vai<br />
tēlnieciskā pieeja bija tā, kas padarīja Sangallo Jaunāko atšķirīgu no<br />
pārējiem. Rafaela gleznieciskais skatījums kopā ar Sangallo Jaunākā<br />
praktiskumu, radīja <strong>villu</strong>, kurā izceļama viņu abu mīlestība uz <strong>arhitektūra</strong>s un<br />
dabas sintēzi, kas jau no paša sākuma bija rūpīgi ieplānota. Tieši tāpēc<br />
simetrijas princips, kas bija valdošais likums kvatročento villās un Belvederes<br />
pagalmā tika atmests. Lai arī ēkas ir izvietotas uz asīm, tās saglabā katra<br />
savu individuālo izskatu. Strūklakas tips, veidots no <strong>Romas</strong> laika skulptūru<br />
5 Heydenreich H. L., Lotz W. Architecture in Italy 1400 – 1600. – London: Penguin Books,<br />
1974. - P. 205.<br />
9
Change language