16. gadsimta Romas villu arhitektūra - Latvijas Mākslas akadēmija
16. gadsimta Romas villu arhitektūra - Latvijas Mākslas akadēmija
16. gadsimta Romas villu arhitektūra - Latvijas Mākslas akadēmija
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
III <strong>16.</strong> <strong>gadsimta</strong> <strong>Romas</strong> villas un to nozīmīgākie arhitekti<br />
No <strong>gadsimta</strong> sākuma līdz 1530. gadam Roma bija renesanses kultūras<br />
centrs – pasaules galva (caput mundi). Īpaši nozīmīgs šis laiks bija pateicoties<br />
pāvesta tronī esošajiem Jūlijam II (Julius, 1503 – 1513) un Leo X (1475 –<br />
1521), kuri izrādīja lielu interesi par mākslu. Lai arī <strong>gadsimta</strong> otrajā pusē kā<br />
centrs nostiprinājās Venēcijas pilsēta, tieši Romai kā antīkās kultūras pēctecei<br />
ir bijusi nozīmīga loma villas koncepta attīstībā un realizācijā, kur<br />
eksperimentējot tika radītas izcilas celtnes, kas veiksmīgi iemieso villas<br />
būtību. Veneto un Lombardijas reģionā <strong>16.</strong> gs. norisinājās valdības ierosināta<br />
zemes un lauksaimniecības uzlabošana, kas atstāja ietekmi uz <strong>villu</strong><br />
celtniecību. Savukārt gan <strong>Romas</strong> piepilsētas villām, gan palaco jau <strong>gadsimta</strong><br />
sākumā bija raksturīga formu un plānojumu daudzveidība.<br />
Par raksturīgākajām un ievērojamākajām <strong>16.</strong> gs. <strong>Romas</strong> villām<br />
uzskatāmas - Villa Farnesina, Villa Madama, kas pilnībā iemieso tā laika vēlmi<br />
“atdzīvināt” <strong>Romas</strong> impērijas laika <strong>villu</strong>, Villa Giulia un Villa Medici, kas iezīmē<br />
<strong>gadsimta</strong> otrās puses manieristiskās tendences, lai arī šie objekti nav<br />
vienīgie.<br />
Minēto ēku nozīmi <strong>villu</strong> <strong>arhitektūra</strong>s izpētē veicina arī to arhitektu un<br />
mākslinieku vārdi un devums, kas pie tām strādājuši. Individuālie rokraksti,<br />
kuros nereti iezīmējas novitātes, padarījuši viņus par nozīmīgām personībām<br />
<strong>arhitektūra</strong>s vēsturē, iekļaujoties arī šī darba tēmā.<br />
Ar <strong>villu</strong> Farnezina saistāms Baldazāres Peruci vārds (Baldassare<br />
Peruzzi, 1481 – 1536), kurš, tipiski šim laikam, savu arhitekta karjeru sācis kā<br />
gleznotājs, tāpat kā, piemēram, Bramante un Rafaels. Tieši <strong>arhitektūra</strong>s un<br />
iluzorās glezniecības ar perspektīves attēlojumu ciešā sasaiste var tikt<br />
uzskatīta par vienu no fundamentālākajām Peruci daiļrades iezīmēm, šajā<br />
ziņā apsteidzot pat Bramanti. Šie vērienīgi paņēmieni izmantoti viņa pirmā<br />
<strong>Romas</strong> darba – villas Farnezina interjerā, it kā pārvarot telpas fiziskās<br />
robežas. Villa neturpina kādas esošas tradīcijas, bet lieliski demonstrē Peruci<br />
individuālo stilu, kur bez iepriekšminētajām kvalitātēm jāatzīmē arī villas<br />
ārējais veidols, kas vairāk atgādina divstāvīgu palaco. Šādas “urbānās<br />
fasādes” ar doriskiem pilastriem un iegareniem logiem Romā bija jaunums,<br />
8
Change language