16. gadsimta Romas villu arhitektūra - Latvijas Mākslas akadēmija
16. gadsimta Romas villu arhitektūra - Latvijas Mākslas akadēmija
16. gadsimta Romas villu arhitektūra - Latvijas Mākslas akadēmija
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
II Villas definīcija un raksturojums<br />
Mūsdienu sarunvalodā jēdziens “villa” nereti ir banalizējies, apzīmējot<br />
jebkuru greznāku dzīvojamo namu, taču tā oriģinālā nozīme raksturo ēkas<br />
tipu, kas būvēts kā turīgas personas ārpilsētas patvērums. Senajā Romā<br />
latīņu vārds “villa” bija kā pretstats pilsētas namam (domus). Lai arī antīkajā<br />
pasaulē lielākā daļa ārpilsētas namu bija orientēti uz lauksaimniecību (villae<br />
rusticae), jau tad pastāvēja arī celtnes, kas pildīja tikai rekreācijas funkciju, un<br />
atradās tuvāk pilsētai (villa suburbana). Šos jēdzienus ieviesa Vitrūvijs<br />
(Marcus Vitruvius Pollio, 80–70 pr. Kr.– ap 15.), teorētiķis un arhitekts, no<br />
kura darba De architectura iespējams iegūt lakonisku informāciju par telpu<br />
izvietojumu un funkcijām antīkajās villās, kā arī par simetrijas principiem, uz<br />
kā lielā mērā balstīta renesanses laika <strong>villu</strong> <strong>arhitektūra</strong>s attīstība. 1 Līdz 1700.<br />
g. vārds “villa” tika saistīts vienīgi ar Itāliju, taču līdz ar antīkās mākslas 18. un<br />
19. gs. gaitā tas, līdz ar ideju par šāda tipa ēkas būvniecību, plaši izplatījās<br />
visā Rietumeiropā. Šajā laikā jēdziens “villa” sāka apzīmēt vidusslāņa<br />
ārpilsētas atpūtas namu, kļūstot par raksturīgu Rietumeiropas cilvēka dzīves<br />
vides sastāvdaļu.<br />
Pēc <strong>Romas</strong> impērijas sabrukuma villa zaudēja savu nozīmi un,<br />
ekonomisko un drošības apstākļu uzlabošanās rezultātā, ideja par tās<br />
būvniecību atsākās agrās renesanses laikā. Viduslaikos Rietumeiropā cilvēka<br />
atrašanās pie dabas galvenokārt saistījās ar dzīvi klosteru kompleksos, taču<br />
līdz ar feodālās sistēmas sabrukumu un tirdzniecības uzplaukumu, jau 13. gs.<br />
ietekmīgākie pilsētnieki sāka investēt līdzekļus savas zemes iegādē, lai celtu<br />
tur ēkas un izveidotu vīna dārzus. Piemēram, līdz 15. gs. vidum ietekmīgajai<br />
Florences Stroci (Strozzi) dzimtai piederēja 32 lauku īpašumi, no kuriem daļa<br />
bija paredzēti lauksaimniecībai, bet citi tikai, lai paglābtos no pilsētas tveices<br />
vasaras sezonā (villegiatura). Tomēr līdz 15. gs. šādi īpašumi netika plaši<br />
apzīmēti ar vārdu “villa”. 2<br />
Renesanses periodam tipiskā piepilsētas villa tika būvēta līdzīgi<br />
antīkās <strong>Romas</strong> villa suburbana paraugam, tā varēja kalpot kā turīgas<br />
1 The Grove dictionary of Art / Ed. by J. Turner. - §XXXII – USA: Oxford University Press,<br />
1996. – P. 540. – 541.<br />
2 Turpat.<br />
5
Change language