16. gadsimta Romas villu arhitektūra - Latvijas Mākslas akadēmija

4. Mediči Romas villa (Villa Medici)
Viena no daudzajiem Mediči dzimtas īpašumiem atrašanās vieta Romā
pie Spāņu kāpnēm ir leģendāra – tā iekļaujas teritorijā, kur kādreiz atradās
slavenā Romas agrās impērijas laika Lukullas (Lucullus) villa, kuras dārzs
(Horti Lucullani) tiek uzskatīts par vienu no dārzniecības vēstures
būtiskākajiem objektiem, ieviešot antīkajā Romā persiešu dārzu tradīcijas.
Ēkai (17. att.), kas pazīstama ar Mediči Romas villas vārdu ir
komplicēta vēsture, mainījušies gan tās īpašnieki, gan ārējais veidols. 1540.
gadā villu, kas toreiz bija tikai vīnadārzs ar vienkāršu namu, "divstāvu kubu ar
torni", nopirka kardināls Marčello Krešcenzi (Marcello Crescenzi). 20 Viņam tā
bija tikai vieta atpūtai. Kad kardināls 1552. gadā nomira, villu mantoja viņa
dēls Kamillo Krešcenzi, kurš pēc 1564. gadā to pārdeva Riči ģimenei, kuras
pārstāvis bija arī kardināls Džovanni Riči Montepulčiano
(Montepulciano,1497-1574). Tad nams tika pārbūvēts, uzceļot vēl divus
stāvus ar lodžiju un torni. Darbs tika uzticēts Riči uzticamajam arhitektam
Nanni di Bačio Bidžio, kurš gan nomira, nepaspējis darbus pabeigt. Viņa
iesākto pārņēma Mikelandželo māceklis Džiakomo della Porta. Pārvērtās arī
vīnadārzs, tika piepirktas kaimiņu zemes, un viss villas komplekss izskatījās
daudz iespaidīgāk un monumentālāk (16. att.).
1576. gadā villu iegādājās kardināls Ferdinando de Mediči (Ferdinando
de Medici), jauns cilvēks, kurš kaismīgi interesējās par mākslu un dabu un
vēlējās sev greznu rezidenci. Viņu neapmierināja esošais villas stāvoklis, un
Mediči uzdeva Bartolomeo Ammannati palielināt visu kompleksu. Ēkas cetrālā
daļa tika izmainīta, izveidojot galveno dzīvojamo daļu zem lodžijas un
pievienojot vēl vienu spārnu kā galeriju. Majestātiskumu lodžijai piešķīra
Serliāna motīva (kas pazīstams arī kā Venēcijas jeb Palladio logs)
izmantojums, un vēlāk 17. un 18. gs. bija iecienīts palladiānisma arhitektūras
elements. (20. att.) 21 Tika izveidota gara galerija, tajā izvietojot plašo
kardināla antīko skultpūru kolekciju. Dārzi fasādes priekšā tika veidoti itāļu
stilā. Ammannati izveidoja spirālveida kāpnes un paplašināja vestibilu
20 Cresti C., Rendina C., Palazzi of Rome. – London: Konemann, 1999. – P. 156.
21 Benzi F., Vincenti C., Palaces of Rome. – London: Thames & Hudson, 1997. – P. 268.
18