16. gadsimta Romas villu arhitektūra - Latvijas Mākslas akadēmija

nogāzē bija terasēm piemērota, tādējādi iemiesojot nozīmīgo ideju par
arhitektūras un dabas formu sintēzi. Lai arī būves ap iekšpagalmu izvietotas
uz krusta asīm, katra saglabā savu neatkarīgo struktūru, kas ir pielāgota
teritorijai un veidota, ņemot vērā konkrētās vietas skatu. Apmeklētājs villas
plānojumu var aptvert vienīgi, apskatot katru villas daļu vienu pēc otras – nav
tāda skatpunkta, no kura tā būtu aplūkojama visā kopumā.
Tomēr villas nozīmīgums nav saistīts tikai ar jauno pieeju teritorijas
izmantošanai un jaunizveidotajām attiecībām starp atsevišķām tās daļām.
Neviena iepriekšējā celtne nav tik precīzi reproducējusi antīkās Romas
paraugus. Par villas dārza (11. att.) galerijas ar stuka un fresku rotājumu
tuvākajiem prototipiem uzskatāmi iekštelpu dekori Rafaela augsti vērtētajos
antīkajos objektos - Nerona Zelta namā un Tita termās, kas tika jaunatklātas
ap 1500. gadu. 15 Tāpat kā Villa Madama, tajās celtnes struktūra un
ornaments kļūst par nedalāmu veselumu, kam pamatā ir antīkā arhitektūras,
glezniecības un tēlniecības vienotība. Villa Madama freskās ikonogrāfiskā
shēma iekļāva gadalaiku un dabas elementu attēlojumu kopā ar ainām no
Ovīdija Metamorfozēm, kas kā populārs villu noformējuma avots bija visā 16.
gs. un saglabājās arī 17. gs. sākumā. Pieaugošā interese par arvien
dekoratīvākiem Romas laika ornamenta aspektiem, iezīmē manierismam
raksturīgās īpašības. 16
Vairāki Villa Madama elementi tika činkvičento laikā vairākkārt atkārtoti
– strūklaku tips, apvienojot Senās Romas tēlniecības elementus, arku un nišu
grupējums ēku balstošajā sienā, sekojot triumfa arkas idejai u.c.
15
Heydenreich H. L., Lotz W. Architecture in Italy 1400 – 1600. – London: Penguin Books,
1974. - P. 173.
16
Jordan, R.F. Western Architecture. – London: Thames & Hudson, 1985. - P. 184.
15