16. gadsimta Romas villu arhitektūra - Latvijas Mākslas akadēmija

More documents

Recommendations

Info

1. Kidži villa jeb villa Farnezina (Villa Chigi, La Farnesina) Kidži villas (4. att.) nosaukums radies no tās īpašnieka, turīgā pāvesta Jūlija II baņķiera Augustino Kidži (Agostino Chigi) vārda, vēlāk tā piederēja Farnēzes ģimenei, tādēļ pazīstama arī ar otru nosaukumu – villa Farnezina. Piepilsētas namu Tibras krastos projektējis un celtniecības darbus vadījis gleznotājs un arhitekts Baldazare Peruci, kurš, kā tas laikmetam raksturīgi, bija nodevies antīkā klasicisma studijām, īpaši pievēršot uzmanību raksturīgajām harmoniskajām proporcijām. Peruci dzimis mazpilsētā, netālu no Sjēnas, kā arhitekts un gleznotājs strādājis gan Sjēnā, gan Romā, t.sk. pie Sv. Pētera katedrāles. Villa Farnesina projektēšana un iekštelpu dekorācijas ir viens no ievērojamākajiem Peruci veikumiem, lai gan to vidū jāmin arī Sjēnas pilsētas nocietinājumu būvniecība, freskas San Džiovanni (San Giovanni) kapellā Sjēnas katedrālē u.c. Villa Farnezina celtniecība norisinājās no 1506. līdz 1510. gadam. Džordžio Vazāri (Giorgio Vasari) vēlākajos aprakstos cildinoši raksta, ka La Farnezina “dzima, nevis tika uzbūvēta no ķieģeļiem” (non murato ma veramente nato). 9 Tās plānojuma (1. att.) pamatā ir U forma ar pagalmu starp abiem ēkas spārniem (3. att.). Dārza - ziemeļu pusē atrodas plaša galerija - vestbils ar arkādi. Otra galerija bija novietota upes pusē, savukārt halle atradās ēkas augšstāvā, kas vairāk bija raksturīgi pilsētas palaco. 10 Par pilsētas palaco ietekmēm ēkas projektēšanā liecina arī simetriskais, ritmiskais pilastru kārtojums (2. att.). Labi proporcionēto plakni papildina divos stāvos izvietotās, simetriskās logu rindas un tās atdalošā, ēkas horizontalitāti akcentējošā frīze, ko, iedvesmojoties no Panteona bareljefiem, rotāja ziedu vītnes – festoni un putti. 11 Villas ārējā fasāde mūsdienās ir apmesta, līdz ar to zaudējot savu rotājumu, taču oriģinālā tai bija paša Peruci veidoti dekoratīvi elementi – 9 Benzi F., Vincenti C., Palaces of Rome. – London: Thames & Hudson, 1997. – P. 240. 10 Frommel C. L., Living all’antica: Palaces and Villas from Brunelleschi to Bramante // Italian Rennaissance architecture from Brunelleschi to Michelangelo / Ed. by H. A. Millon – London: Thames & Hudson, 1996. – P. 196. 11 Cresti C., Rendina C., Palazzi of Rome. – London: Konemann, 1999. – P. 102. 12
dzīvās dabas un antropomorfas figūras. Fasādē bija monohroma, izmantots terakotu imitējošs stuks (5. att.). 12 Jāteic, ka pat vairāk par arhitektoniskajām kvalitātēm, La Farnezina ievērojama ar iluzoru monumentālo glezniecību trompe l'oeil, kas veidota ņemot vērā perspektīves likumus. Fresku glezniecība kā nozīmīgākais interjera noformējuma elements saglabājās līdz pat 18. gs. Tāpat kā antīkajā Romā, tās liecināja par nama īpašnieka kulturālajām interesēm un smalko dzīves uztveri. Vairākas freskas La Farnezina interjerā (“Kupidons un Psīhe”, “Galatejas triumfs” u.c.) gleznojis Rafaels. Plaši bijušas izmantotas arī tekstilijas – sienas greznoja gobelēni, grīdas sedza paklāji. 12 Turpat. 13
Page 1 and 2: Latvijas Mākslas akadēmija Vizuā
Page 3 and 4: Ievads 15. gadsimtā Rietumeiropā
Page 5 and 6: II Villas definīcija un raksturoju
Page 7 and 8: formu un izmēru, taču tām bija j
Page 9 and 10: padarot Kidži villu atšķirīgu n
Page 11: Porta, 1532-1607) ziņā. Galvenok
Page 15 and 16: nogāzē bija terasēm piemērota,
Page 17 and 18: paveras caur centrālo kolonnu port
Page 19 and 20: apakšstāvā, lai radītu patiesi
Page 21 and 22: Izmantotās literatūras saraksts 1
Page 23 and 24: 1. Villas Farnezina plāns. No: Att
Page 25 and 26: 1. Villa Chigi (La Farnesina) 1. at
Page 27 and 28: 7. att. Villa Madama no ZA. Pirms m
Page 29 and 30: 12. att. Villa Giulia plāns, Vinjo
Page 31 and 32: 18. att. Villa Medici mūsdienās 1

16. gadsimta Romas villu arhitektūra - Latvijas Mākslas akadēmija

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?