16. gadsimta Romas villu arhitektūra - Latvijas Mākslas akadēmija

1. Kidži villa jeb villa Farnezina (Villa Chigi, La Farnesina)
Kidži villas (4. att.) nosaukums radies no tās īpašnieka, turīgā pāvesta
Jūlija II baņķiera Augustino Kidži (Agostino Chigi) vārda, vēlāk tā piederēja
Farnēzes ģimenei, tādēļ pazīstama arī ar otru nosaukumu – villa Farnezina.
Piepilsētas namu Tibras krastos projektējis un celtniecības darbus vadījis
gleznotājs un arhitekts Baldazare Peruci, kurš, kā tas laikmetam raksturīgi,
bija nodevies antīkā klasicisma studijām, īpaši pievēršot uzmanību
raksturīgajām harmoniskajām proporcijām. Peruci dzimis mazpilsētā, netālu
no Sjēnas, kā arhitekts un gleznotājs strādājis gan Sjēnā, gan Romā, t.sk. pie
Sv. Pētera katedrāles. Villa Farnesina projektēšana un iekštelpu dekorācijas ir
viens no ievērojamākajiem Peruci veikumiem, lai gan to vidū jāmin arī Sjēnas
pilsētas nocietinājumu būvniecība, freskas San Džiovanni (San Giovanni)
kapellā Sjēnas katedrālē u.c.
Villa Farnezina celtniecība norisinājās no 1506. līdz 1510. gadam.
Džordžio Vazāri (Giorgio Vasari) vēlākajos aprakstos cildinoši raksta, ka La
Farnezina “dzima, nevis tika uzbūvēta no ķieģeļiem” (non murato ma
veramente nato). 9 Tās plānojuma (1. att.) pamatā ir U forma ar pagalmu starp
abiem ēkas spārniem (3. att.). Dārza - ziemeļu pusē atrodas plaša galerija -
vestbils ar arkādi. Otra galerija bija novietota upes pusē, savukārt halle
atradās ēkas augšstāvā, kas vairāk bija raksturīgi pilsētas palaco. 10 Par
pilsētas palaco ietekmēm ēkas projektēšanā liecina arī simetriskais, ritmiskais
pilastru kārtojums (2. att.). Labi proporcionēto plakni papildina divos stāvos
izvietotās, simetriskās logu rindas un tās atdalošā, ēkas horizontalitāti
akcentējošā frīze, ko, iedvesmojoties no Panteona bareljefiem, rotāja ziedu
vītnes – festoni un putti. 11
Villas ārējā fasāde mūsdienās ir apmesta, līdz ar to zaudējot savu
rotājumu, taču oriģinālā tai bija paša Peruci veidoti dekoratīvi elementi –
9 Benzi F., Vincenti C., Palaces of Rome. – London: Thames & Hudson, 1997. – P. 240.
10 Frommel C. L., Living all’antica: Palaces and Villas from Brunelleschi to Bramante //
Italian Rennaissance architecture from Brunelleschi to Michelangelo / Ed. by H. A. Millon –
London: Thames & Hudson, 1996. – P. 196.
11 Cresti C., Rendina C., Palazzi of Rome. – London: Konemann, 1999. – P. 102.
12