16. gadsimta Romas villu arhitektūra - Latvijas Mākslas akadēmija
16. gadsimta Romas villu arhitektūra - Latvijas Mākslas akadēmija
16. gadsimta Romas villu arhitektūra - Latvijas Mākslas akadēmija
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Porta, 1532–1607) ziņā. Galvenokārt Romā un Fraskati pilsētā esošo <strong>villu</strong>,<br />
tostarp Mediči <strong>Romas</strong> villas būvniecību, aizsāka Villa Rufina (Villa Falconieri,<br />
1548). Taču Bidžio celtņu stilistiskā analīze ir visai apgrūtinoša, jo lielākā to<br />
daļa pieredzējušas vērienīgas vēlāku laiku pārbūves.<br />
Mediči <strong>Romas</strong> villas vairākkārtējo pārbūvju un papildinājumu dēļ jāmin<br />
arī Džakomo della Portas un Bartolomeo Ammannati (1511–1592) nopelni.<br />
Džakomo della Porta bija viens no dominējošiem <strong>Romas</strong> arhitektiem <strong>16.</strong> gs.<br />
pēdējā ceturksnī, kura stilā apvienojās Mikelandželo manierisma un Vinjolas<br />
klasicizējošās tendences. Viņš vienkāršoja Vinjolas formas, padarot tās<br />
saprotamākas un vairāk “modernas” nekā antīkas. Savukārt Bartolomeo<br />
Ammannati, kurš piedalījies villa Džūlija veidošanā, Mediči <strong>Romas</strong> villā vēlreiz<br />
apliecināja savu kaligrāfisko talantu dārzu arhitektūrā un plānošanā, papildinot<br />
to ar <strong>Romas</strong> ciļņiem un skulptūrām. Ammannati var pamatoti uzskatīt par<br />
spilgtu manierismam raksturīgu ideju paudēju <strong>villu</strong> arhitektūrā.<br />
Apskatot minētos piemērus, var spriest par <strong>villu</strong> būvniecības<br />
daudzveidību un arhitektu atšķirīgajiem skatījumiem, kas <strong>gadsimta</strong> ietvaros<br />
mainās, tomēr nav noliedzamas kopīgās, visaptverošās tendences. Tās ir<br />
<strong>arhitektūra</strong>s mija ar gleznieciskiem elementiem (gan glezniecību, gan<br />
glezniecisku ainavu un dzīvo dabu), simetrija, formu pašpietiekamība un<br />
interese par antīkās <strong>Romas</strong> laika arhitektūru, kas ir galvenā renesanses<br />
iezīme un turpinās arī manierisma laikā, no tīrajām formām pārejot uz<br />
sīkumainu elementu kompilāciju.<br />
11