16. gadsimta Romas villu arhitektūra - Latvijas Mākslas akadēmija
16. gadsimta Romas villu arhitektūra - Latvijas Mākslas akadēmija
16. gadsimta Romas villu arhitektūra - Latvijas Mākslas akadēmija
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
fragmentiem un atgādina par triumfa arku, pēc Villa Madama tika vairākkārt<br />
atkārtots činkvičento. 6<br />
Villas Džūlija projektēšana noritēja stingrā pāvesta uzraudzībā un tajā<br />
piedalījās Mikelandželo (Michelangelo di Lodovico Buonarroti Simoni, 1474 –<br />
1564), taču galvenais nopelns pienākas arhitektam – idejas attīstītājam un<br />
realizētājam Džakomo Vinjolam (Giacomo Barozzi da Vignola, 1507–1573).<br />
Vinjola stingri pieturējās tradicionālajiem <strong>arhitektūra</strong>s standartiem un<br />
kompozīcijai. Nozīmīgākais ieguldījums ir viņa fasādes risinājums, kurā liela<br />
uzmanība pievērsta faktūrai un materiālam kā izteiksmes līdzekļiem. Lai arī<br />
nav noliedzamas manierisma pārstāvju Džulio Romano (Giulio Romano) un<br />
Sebastiano Serlio (Sebastiano Serlio) traktātu ietekmes, unikāls ir villas ieejas<br />
portāls, kurā izmantots triumfa arkas motīvs. Tomēr jāatzīst, ka lielāla<br />
izteiksmes brīvība vērojama citos Vinjolas darbos, piemēram, palaco Farnēzē<br />
Kaprarolā. Turklāt, saskaņā ar Vazari, pie villas dizaina kopā ar Vinjolu<br />
strādājuši arī viņš pats un Ammannati, tāpēc daļa ēkas elementu nav viegli<br />
atributējami. 7<br />
Vēsturiskās Mediči <strong>Romas</strong> villas būvniecības attīstībā liela loma ir<br />
Florencē dzimušajam arhitektam – skulptoram Nanni di Bačio Bidžio (Nanni di<br />
Baccio Bigio, 1512/13 – 1568), kas bija produktīvākais Bidžio dzimtas<br />
pārstāvis. Bidžio mācījies pie Antonio da Sangallo Jaunākā, tādējādi idejiski<br />
sekojot skolotāja uzstādījumiem un nereti arī pabeidzot vairākus projektus pēc<br />
Sangallo nāves, nostiprinot savu neatkarīgo karjeru kā Sangallo tradīcijas<br />
turpinātājs. Formu vienkāršības un simetrijas dēļ viņš pildīja pasūtījumus<br />
nocietinājumu, tiltu un ceļu būvē, taču raksturīgās iezīmes saglabājās arī <strong>villu</strong><br />
būvniecībā – tām raksturīga stingra ģeometrizācija, formu tīrība, smagnējas<br />
dzegas, detaļu simetriska atkārtošanās un ritmisks logu kārtojums, kas<br />
simpatizēja pasūtītāja gaumei. Bidžio bija iecienījis dorisko orderi un kolonnu<br />
lodžijas, zīmīgs pienesums ir apaļo un t.s. “aklo logu” lietojums. 8 Šīs idejas<br />
viņš aizsāka realizēt arī Mediči villas Romā projektā, kura īstenošanu gan<br />
nepaguva piedzīvot, darbu atstājot Džakomo della Portas (Giacomo della<br />
6 Heydenreich H. L., Lotz W. Architecture in Italy 1400 – 1600. – London: Penguin Books,<br />
1974. - P. 171 – 172.<br />
7 Turpat. - P. 266 – 267.<br />
8 The Grove dictionary of Art / Ed. by J. Turner. - §IV – USA: Oxford University Press. - P.<br />
47.<br />
10
Change language