Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
agri mācīja locīt ceļus dzīvā Dieva priekšā <strong>un</strong> pielūgt To, kas vienīgais spēj uzklausīt <strong>un</strong><br />
palīdzēt jebkuros apstākļos.<br />
Viņa zēnu paturēja pie sevis, cik ilgi vien varēja, līdz beidzot bija spiesta atdot, kad tas<br />
bija sasniedzis divpadsmit gadu vecumu. No vienkāršās būdiņas tas tagad nonāca ķēniņa<br />
pilī pie faraona meitas <strong>un</strong> kļuva par “viņas dēlu”. Tomēr arī šeit viņš nezaudēja bērnībā<br />
gūtos iespaidus. Viņš nespēja aizmirst no mātes saņemtās mācības. Tās viņu pasargāja no<br />
lepnības, neticības <strong>un</strong> netikumības, kas valdīja spožajā galma greznībā.<br />
Cik tālu ejošus rezultātus deva šīs ebreju sievietes iespaids, kas taču bija tikai<br />
trimdiniece <strong>un</strong> verdzene! Visa Mozus turpmākā dzīve, lielais uzdevums, kuru viņš pildīja<br />
kā Israēla vadonis, liecina, cik svarīgs ir kristīgas mātes pienākums. Nav neviena cita darba,<br />
ar ko to varētu salīdzināt. Ļoti lielā mērā bērna turpmāko likteni māte tur pati savās rokās.<br />
Viņai jādarbojas pie prāta <strong>un</strong> rakstura attīstības, <strong>un</strong> tās pūlēm ir nozīme ne tikai šim laikam,<br />
bet arī mūžībai. Viņa sēj sēklu, kas uzdīgs <strong>un</strong> nesīs augļus vai nu uz labu, vai uz ļa<strong>un</strong>u.<br />
Viņai nav jāuzglezno skaists attēls uz audekla, ne arī jāizcērt marmorā, bet tai pēc dievišķās<br />
līdzības jāveido cilvēka dvēsele. It īpaši dzīves pirmajos gados uz māti gulstas liela<br />
atbildība par bērna rakstura attīstību. Iespaidi, ko bērns uzņem šajā laikā, paliek uz visu<br />
mūžu. Lai bērni varētu uzaugt par kristiešiem, vecākiem to audzināšana <strong>un</strong> izglītība jāvada<br />
jau tad, kad tie vēl ir pavisam mazi. Tie nodoti mūsu aizgādībai, ne lai kļūtu par laicīgas<br />
valsts troņmantiniekiem, bet lai valdītu kā Dieva ķēniņi visos mūžības laikmetos.<br />
Lai katra māte saprot, cik dārgi ir tai atvēlētie acumirkļi, jo viņas darbs tiks pārbaudīts<br />
lielajā norēķinu dienā. Tad izrādīsies, ka daudzu vīru <strong>un</strong> sievu pārkāpumi radušies to<br />
cilvēku nezināšanas <strong>un</strong> nolaidības rezultātā, kuru pienākums bija vadīt savu bērnu kājas uz<br />
pareiza ceļa. Tad atklāsies, ka daudziem, kas pasauli apveltījuši ar ģeniālu gaismu,<br />
patiesību <strong>un</strong> svētumu, par saviem panākumiem <strong>un</strong> iespaidu jāpateicas tiem pamatlikumiem,<br />
kurus bērnībā ieaudzinājusi lūdzoša kristīga māte.<br />
Faraona galmā Mozus saņēma augstāko pilsonisko <strong>un</strong> militāro izglītību. Monarhs bija<br />
nolēmis savu adoptēto mazdēlu darīt par troņmantinieku <strong>un</strong> tāpēc ja<strong>un</strong>ekli audzināja, lai<br />
tas varētu ieņemt šo godājamo vietu. “Mozu mācīja visās ēģiptiešu gudrībās, viņš bija<br />
varens vārdos <strong>un</strong> darbos”. (Ap. d. 7:22) Kā spējīgs militārs vadītājs viņš kļuva par Ēģiptes<br />
karapulku mīluli; <strong>un</strong> vispār uz viņu raudzījās kā uz ievērojama rakstura cilvēku. Sātans<br />
savos nodomos bija sakauts. Tieši tā pavēle, kas ebreju bērnus notiesāja uz nāvi, pēc Dieva<br />
aizgādības noveda pie nākamā Viņa tautas vadoņa izglītošanas <strong>un</strong> audzināšanas.<br />
Eņģeļi pamācīja Israēla vecajus, ka viņu atbrīvošanas laiks ir tuvu <strong>un</strong> Mozus ir tas vīrs,<br />
kuru Dievs izlietos šī uzdevuma īstenošanā. Tāpat eņģeļi pamācīja arī Mozu, ka Jehova<br />
viņu izredzējis savas tautas jūga salaušanai. Domādams, ka brīvība iegūstama ar ieročiem,<br />
viņš gaidīja, kad ebreju pulki būs jāved cīņā pret ēģiptiešiem, <strong>un</strong>, to vērā ņemot, savaldīja<br />
savas jūtas, lai pieķeršanās audžumātei <strong>un</strong> faraonam nekavētu izpildīt Dieva prātu.<br />
89
Change language