Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Vecais tēvs savās sāpēs izsaucās: “Jūs man atņemat manus bērnus! Jāzepa vairs nav,<br />
Simeona arī nav. Tagad arī Benjamīnu jūs gribat paņemt. Tas viss ir nācis pār mani!” Uz<br />
to Rūbens atbildēja: “Manus divus dēlus tu vari likt nonāvēt, ja es viņu tev neatvedīšu<br />
atpakaļ; dod viņu manā rokā, es tev viņu atvedīšu atpakaļ.” Tomēr šī neapdomīgā valoda<br />
nespēja Jēkabu nomierināt. Viņš iebilda: “Manam dēlam nebūs iet ar jums, jo viņa īstais<br />
brālis ir miris <strong>un</strong> viņš ir viens pats atlicis. Ja ceļā, kur jūs dodaties, ar viņu kas notiek, tad<br />
jūs manus sirmos matus ar skumjām novestu pazemē.”<br />
Sausums turpinājās <strong>un</strong>, laikam ejot, izbeidzās no Ēģiptes atvestais labības krājums.<br />
Jēkaba dēli labi saprata, ka tiem nav nekādas nozīmes vēlreiz doties uz Ēģipti bez<br />
Benjamīna. Viņiem bija maz cerību grozīt tēva lēmumu, <strong>un</strong> tie klusēdami gaidīja notikumu<br />
tālāko norisi. Tumšāka <strong>un</strong> tumšāka kļuva tuvā bada ēna; visās rūpju pilnajās sejās nometnē<br />
vecais vīrs lasīja kopējo vajadzību <strong>un</strong> beidzot teica: “Ejiet, pērciet mums mazliet labības!”<br />
Jūda atbildēja: “Tas vīrs mums stingri piekodināja, teikdams: Jums neredzēt manu<br />
vaigu, iekams jūs neatvedīsit savu brāli. Ja tu esi ar mieru atlaist mūsu brāli līdz ar mums,<br />
tad mēs gribam iet <strong>un</strong> gribam tev pirkt maizes labību. Jo tas vīrs teica: Jums neredzēt manu<br />
vaigu, iekams jūsu brālis nav ar jums.” (1. Moz. 43. nod.) Redzot, ka tēvs savā lēmumā sāk<br />
svārstīties, viņš vēl turpināja: “Atlaid zēnu kopā ar mums, tad mēs celsimies <strong>un</strong> iesim, lai<br />
varam palikt dzīvi <strong>un</strong> lai mums nebūtu jāmirst, mums, tev <strong>un</strong> mūsu bērniem.” Viņš<br />
apsolījās rūpēties par savu brāli <strong>un</strong> uzņemties vainu, ja gadījumā Benjamīnu neatvestu<br />
atpakaļ pie tēva.<br />
Jēkabs nevarēja vairs ilgāk liegt savu piekrišanu, tādēļ lika dēliem gatavoties ceļam.<br />
Viņš arī teica, lai ņem dāvanu valdniekam no tām lietām, kādas vēl varēja dot bada<br />
piemeklētā zeme, - “mazliet balzāma <strong>un</strong> medus, nardi, dārgas zāles, riekstus <strong>un</strong> mandeles”<br />
<strong>un</strong> divkāršu naudas summu. “Ņemiet arī savu brāli <strong>un</strong> celieties <strong>un</strong> ejiet pie tā vīra.” Kad<br />
dēli bija gatavi sākt šo nedrošo ceļojumu, vecais vīrs piecēlās <strong>un</strong> rokas pret debesīm<br />
pacēlis, lūdza: “Un tas Visuvarenais Dievs lai parāda jums žēlastību tā vīra priekšā, ka viņš<br />
atlaiž jums līdzi ir to jūsu brāli, ir Benjamīnu. Bet es esmu, kam bērni ir rautin atrauti.”<br />
Atkal tie ceļoja uz Ēģipti <strong>un</strong> nāca Jāzepa priekšā. Kad viņš ieraudzīja Benjamīnu, savas<br />
mātes dēlu, tas jutās dziļi aizkustināts. Tomēr viņš šo nemieru apslēpa, pavēlēja tos aizvest<br />
uz savu namu <strong>un</strong> lika sagatavot kopīgu mielastu. Kad brāļus ieveda zemes valdnieka pilī,<br />
tie ļoti uztraucās, jo baidījās, ka tos sauks pie tiesas maisos atrastās naudas dēļ. Viņi<br />
domāja, ka tā tur tika ielikta ar nolūku, lai atrastu iemeslu tos padarīt par vergiem. Savās<br />
bailēs viņi apspriedās ar nama pārvaldnieku, izklāstīdami tam Ēģiptes apmeklēšanas<br />
iemeslus, <strong>un</strong>, lai apliecinātu savu nevainību, ziņoja arī par maisos atrasto naudu, kuru tie<br />
tagad atveduši līdz ar naudu ja<strong>un</strong>as maizes pirkšanai. Viņi sacīja: “Mēs nezinām, kas naudu<br />
ir atlicis mūsu barības maisos,” bet uzr<strong>un</strong>ātais vīrs atbildēja: “Miers ar jums! Nebīstieties!<br />
Jūsu <strong>un</strong> jūsu tēvu Dievs ir jums kādu mantu ielicis jūsu barības maisos. Jūsu naudu es esmu<br />
85
Change language