Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Benjamīnu, tad arī tam būtu jādalās viņu liktenī. Tādēļ tie nolēma labāk palikt visi <strong>un</strong> ciest<br />
kopīgi, nekā sagādāt savam tēvam bēdas, zaudējot vienīgo palikušo dēlu. Un tā viņus<br />
ieslodzīja cietumā, kur tie palika trīs dienas.<br />
Pa šiem gadiem, kamēr Jāzeps tika šķirts no saviem brāļiem, Jēkaba dēlu raksturs bija<br />
ļoti izmainījies. Kādreiz būdami skaudīgi, nesavaldīgi, viltīgi, ļa<strong>un</strong>i <strong>un</strong> atriebīgi, tie tagad,<br />
nelaimes piemeklēti, parādīja nesavtību, savstarpēju uzticību <strong>un</strong> nodošanos tēvam <strong>un</strong>, lai<br />
gan būdami jau vidējos gados, pakļāvās viņa autoritātei.<br />
Trīs dienas Ēģiptes cietumā bija rūgtu sāpju <strong>un</strong> nožēlas pilnas, jo brāļi atcerējās savus<br />
pagātnes grēkus. Ja neatvedīs Benjamīnu, tad, šķiet, tos noteikti uzskatīs par izlūkiem, bet<br />
bija maz cerību, ka tēvs piekritīs atlaist ja<strong>un</strong>āko dēlu. Trešajā dienā Jāzeps atkal lika atvest<br />
brāļus pie sevis. Viņš neuzdrošinājās tos ilgāk turēt apcietinājumā. Tēvs <strong>un</strong> ģimenes jau<br />
varēja būt lielā trūkumā. “Dariet tā, tad jūs paliksit dzīvi, arī es bīstos Dievu. Ja jūs esat<br />
uzticami ļaudis, tad lai viens no jums brāļiem paliek važās šinī apcietinājumā, bet jūs<br />
pārējie ejiet <strong>un</strong> aizvediet labību, tāpēc, ka bads taču ir jūsu mājās. Atvediet savu ja<strong>un</strong>āko<br />
brāli pie manis, tad jūsu vārdi apstiprināsies, <strong>un</strong> jūs nemirsit.” Brāļi vienojās pieņemt šo<br />
priekšlikumu, kaut arī nedeva nekādas cerības, ka tēvs Benjamīnu laidīs viņiem līdzi.<br />
Jāzeps ar tiem sar<strong>un</strong>ājās ar tulka palīdzību, <strong>un</strong>, tā kā tie nedomāja, ka zemes valdnieks<br />
viņus saprot, tad savā starpā brīvi r<strong>un</strong>āja viņa klātbūtnē. Tie sevi apsūdzēja par kādreizējo<br />
izturēšanos pret Jāzepu. “Patiesi, mums tagad jāizpērk vaina mūsu brāļa dēļ; mēs redzējām<br />
viņa dvēseles bēdas, kad viņš lūdzās, lai mēs to apžēlotu, bet mēs viņu nepaklausījām;<br />
tāpēc tagad pār mums nāk šīs bēdas.” Rūbens, kas bija plānojis viņu no bedres atbrīvot, vēl<br />
piebilda: “Vai es neteicu jums, sacīdams: “Neapgrēkosimies pie šī zēna”, bet jūs<br />
neklausījāt. Tagad viņa asinis tiek atprasītas.” Kad Jāzeps to dzirdēja, viņš nespēja<br />
savaldīties; izgāja ārā <strong>un</strong> raudāja. Atgriezies viņš pavēlēja saistīt Simeonu <strong>un</strong> to atkal<br />
ievietot cietumā. Brāļu briesmīgajā rīcībā Simeons bija visu iedvesmotājs <strong>un</strong> galvenais<br />
vaininieks, tāpēc arī izvēle krita uz viņu.<br />
Atlaižot brāļus ceļā, Jāzeps deva pavēli apgādāt tos ar labību <strong>un</strong> katra vīra maisā slepeni<br />
ielikt viņu atnesto naudu. Labību tiem iedeva arī lopu vajadzībām ceļojuma laikā. Kad kāds<br />
no tiem ceļā atvēra savu maisu, tas bija pārsteigts, atrazdams maku ar visu sudrabu. Kad<br />
viņš to pateica brāļiem, tie jutās satraukti <strong>un</strong> apmulsuši <strong>un</strong> sacīja viens uz otru: “Ko Dievs<br />
mums ir darījis?” Vai to vajadzēja uzlūkot kā labu zīmi no K<strong>un</strong>ga, vai arī Viņš pieļaus, lai<br />
tos sodītu par viņu grēkiem <strong>un</strong> tie nonāktu vēl lielākā nelaimē? Viņi atzina, ka Dievs viņu<br />
grēkus ir redzējis <strong>un</strong> tagad soda.<br />
Jēkabs ļoti norūpējies gaidīja savus dēlus, <strong>un</strong>, viņiem atgriežoties, sapulcējās visa<br />
nometne, lai dzirdētu, ko tie tēvam stāstīja par visu, kas ar viņiem noticis. Visu sirdīs<br />
iezagās satraukums <strong>un</strong> bailes. Ēģiptes zemes valdnieka izturēšanās, šķiet, liecināja par kaut<br />
ko ļa<strong>un</strong>u, <strong>un</strong> izbailes pastiprinājās, kad, atverot maisus, katrā atrada viņa īpašnieka naudu.<br />
84
Change language