Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Dieva. Viņš atbildēja: “Kā lai es darītu tik lielu ļa<strong>un</strong>umu <strong>un</strong> grēkotu pret Dievu?” (1. Moz.<br />
39:9)<br />
Ja mēs pastāvīgi apdomātu, ka Dievs redz <strong>un</strong> dzird visu, ko mēs darām, <strong>un</strong> uzticīgi ved<br />
pārskatu par mūsu vārdiem <strong>un</strong> darbiem <strong>un</strong> ka mums kādreiz ar visu to nāksies sastapties,<br />
— tad tiešām baidītos grēkot. Lai ja<strong>un</strong>ieši atceras, ka visur, kur viņi atrodas, <strong>un</strong> visu, ko<br />
viņi dara, Dievs redz. Nekas no mūsu izturēšanās nepaliek neievērots. No Visaugstākā mēs<br />
savus ceļus vienkārši nevaram apslēpt. Cilvēku izdotie likumi, kas reizēm ir stingri, tomēr<br />
bieži tiek pārkāpti, bez kā pārkāpumi tiktu atklāti <strong>un</strong> sodīti. Bet tā tas nav ar Dieva<br />
likumiem. Vainīgo nevar apslēpt pat visdziļākā nakts. Viņš gan var iedomāties, ka ir viens,<br />
tomēr visiem darbiem seko neredzams liecinieks. Dievišķajam skatam ir atklāti pat visi<br />
cilvēciskās sirds dzinuļi. Katrs vārds, katra rīcība <strong>un</strong> katra doma tiek skaidri atzīmēta, it kā<br />
pasaulē būtu tikai viena tāda persona, kurai pievērsta visa Dieva uzmanība.<br />
Jāzepam sava godīguma dēļ nācās ciest, jo viņa kārdinātāja tam atriebās, apsūdzot<br />
zemiskā noziegumā, <strong>un</strong> panāca, ka to iemeta cietumā. Ja Potifars būtu ticējis savas sievas<br />
sūdzībai pret Jāzepu, tad ja<strong>un</strong>ais ebrejs būtu pazaudējis dzīvību, bet viņa kautrība <strong>un</strong><br />
atklātība, kas vienmēr raksturoja visu viņa izturēšanos, liecināja par nevainību; <strong>un</strong> tomēr,<br />
lai glābtu sava k<strong>un</strong>ga mājas slavu, viņš tika pakļauts negodam <strong>un</strong> saitēm.<br />
Sākumā cietuma sargs pret Jāzepu izturējās ļoti bargi. Dziesminieks saka: “Viņa kājas<br />
lika siekstā <strong>un</strong> viņu pašu iekala dzelzīs, kamēr viņa paredzējums piepildījās <strong>un</strong> tā K<strong>un</strong>ga<br />
vārds to apliecināja.” (Ps. 105:18,19) Bet Jāzepa īstais raksturs atmirdzēja pat pazemes<br />
cietuma tumsā. Viņš stipri turējās pie savas ticības <strong>un</strong> palika pacietīgs. Iepriekšējie godīgās<br />
kalpošanas gadi tika briesmīgi atmaksāti, bet tas to nedarīja saīgušu <strong>un</strong> neuzticīgu. Viņam<br />
bija miers, kas nāk no tīras sirdsapziņas, <strong>un</strong> savu lietu tas uzticēja Dievam. Viņš nedomāja<br />
par nodarīto netaisnību, bet aizmirsa visas sāpes, cenzdamies atvieglot citu ciešanas. (1.<br />
Moz. 40. nod.) Pat cietumā viņam atradās darbs. Bēdu skolā Dievs viņu sagatavoja lielākai<br />
lietderībai, <strong>un</strong> Jāzeps neatteicās no vajadzīgās audzināšanas. Cietumā, kur varēja vērot<br />
apspiešanas, tirānijas <strong>un</strong> noziegumu sekas, viņš ieguva atziņas par taisnību, līdzjūtību <strong>un</strong><br />
žēlsirdību, kas to sagatavoja, lai vēlākos gados viņš savu varu izlietotu gudri <strong>un</strong> saudzīgi.<br />
Pakāpeniski Jāzeps ieguva cietuma sarga uzticību, <strong>un</strong> beidzot viņa pārziņā tika nodoti<br />
visi cietumnieki. Viņa izturēšanās — godīgums ikdienas dzīvē <strong>un</strong> līdzjūtība pret tiem, kas<br />
atradās nelaimē <strong>un</strong> bēdās, — pavēra tam ceļu uz nākamo labklājību <strong>un</strong> godu. Katrs gaismas<br />
stars, kuram ļaujam spīdēt uz citiem, atstarojas uz mums pašiem. Katrs laipnības <strong>un</strong><br />
līdzcietības vārds, ko sakām noskumušajiem, katra rīcība nospiesto atvieglošanai, katra<br />
dāvana trūcīgajiem, ja to izraisa pareizi motīvi, — nesīs svētības devējam.<br />
Kāda pārkāpuma dēļ cietumā tika iemesti divi no augstākajiem virsniekiem, maizes<br />
cepējs <strong>un</strong> dzēriena devējs, <strong>un</strong>, tāpat kā visi, arī tie nonāca Jāzepa uzraudzībā. Kad viņš kādu<br />
rītu ievēroja, ka šie vīri ir ļoti noskumuši, tas laipni apvaicājās par iemesliem <strong>un</strong> uzzināja,<br />
81
Change language