Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Nodaļa 19 - Jāzeps Ēģiptē<br />
Pa to laiku Jāzeps ar saviem pavēlniekiem devās uz Ēģipti. Kad karavāna gāja gar<br />
Kānaānas dienvidu robežām, zēns tālumā varēja redzēt pakalnus, pie kuriem atradās viņa<br />
tēva teltis. Viņš rūgti raudāja, domādams par savu mīlošo tēvu viņa vientulībā <strong>un</strong> bēdās.<br />
Atkal viņš atcerējās skatu Dotanā. Viņš redzēja savus dusmīgos brāļus <strong>un</strong> juta viņu<br />
dedzinošos skatus. Ausīs vēl arvien skanēja izsmejošie <strong>un</strong> zaimu pilnie vārdi, ar kādiem tie<br />
uzņēma viņa izbaiļu lūgšanu. Ar satrauktu sirdi viņš lūkojās nākotnē. Kāda apstākļu maiņa!<br />
— No maigi mīlēta dēla viņš bija kļuvis par nicinātu, bezpalīdzīgu vergu. Kāda būs dzīve<br />
svešajā zemē, uz kurieni viņš devās viens <strong>un</strong> draugu atstāts? Labu laiku Jāzeps nodevās<br />
mokošām bēdām <strong>un</strong> nepatīkamām priekšnojautām.<br />
Bet pēc Dieva nodoma pat šim piedzīvojumam vajadzēja kļūt viņam par svētību. Dažās<br />
st<strong>un</strong>dās viņš bija iemācījies to, ko nebūtu varējis saprast pat vairākos gados. Viņa tēvs ar<br />
savu stipro <strong>un</strong> maigo mīlestību, ar partejiskumu <strong>un</strong> lutināšanu bija nodarījis daudz ļa<strong>un</strong>a.<br />
Šī negudrā izcelšana sakaitināja brāļus <strong>un</strong> izsauca briesmīgo rīcību, kas viņu tagad šķīra no<br />
mājām. Tādas audzināšanas sekas parādījās arī viņa paša raksturā. Bija pieļautas kļūdas,<br />
kuras tagad vajadzēja labot. Viņš bija kļuvis pašapmierināts <strong>un</strong> prasošs. Pieradis pie tēva<br />
maiguma <strong>un</strong> rūpēm, tas tagad saprata, ka nav sagatavots priekšā stāvošajām grūtībām<br />
rūgtajā visu pamesta svešinieka <strong>un</strong> verga dzīvē.<br />
Tagad domas vērsās pie tēvu Dieva. Bērnībā tas bija mācījies Viņu mīlēt <strong>un</strong> bīties. Tas<br />
bieži sava tēva teltī bija dzirdējis stāstu par atklāsmi, ko Jēkabs redzējis, kā bēglis <strong>un</strong><br />
trimdinieks steidzoties prom no mājām. Viņam bija stāstīts par Jēkabam dotajiem K<strong>un</strong>ga<br />
apsolījumiem <strong>un</strong> arī, kā tie piepildījās, kad grūtā brīdī Dieva eņģelis nāca, lai viņu<br />
pamācītu, mierinātu <strong>un</strong> pasargātu. Viņš bija uzzinājis arī par Dieva mīlestību, kas cilvēkiem<br />
ir paredzējusi Pestītāju. Visas šīs dārgās mācības tagad atausa atmiņā kā dzīvas. Jāzeps<br />
ticēja, ka tēvu Dievs būs arī ar viņu, būs viņa Dievs. Tajā pašā brīdī tas pilnīgi nodevās<br />
K<strong>un</strong>gam <strong>un</strong> lūdza, lai Israēla Sargs būtu ar viņu trimdas zemē.<br />
Viņš no visas sirds pieķērās svarīgajam lēmumam — palikt Dievam uzticīgs <strong>un</strong> visos<br />
apstākļos rīkoties tā, kā tas pienākas Debesu Ķēniņa pavalstniekam. Viņš K<strong>un</strong>gam vēlējās<br />
kalpot ar nedalītu sirdi, drosmīgi stājoties pretī sava likteņa pārbaudījumiem <strong>un</strong> uzticīgi<br />
pildot ikkatru pienākumu. Vienas dienas piedzīvojums Jāzepa dzīvē kļuva par pagrieziena<br />
p<strong>un</strong>ktu. Šī briesmīgā nelaime viņu no izlutināta bērna pārvērta par apdomīgu, drosmīgu <strong>un</strong><br />
savaldīgu vīru.<br />
Kad Jāzeps nonāca Ēģiptē, viņu pārdeva Potifaram, ķēniņa sardzes virsniekam, kura<br />
dienestā tas palika desmit gadus. Šeit viņš sastapās ar neparasta rakstura kārdināšanām, jo<br />
bija nonācis elku kalpošanas centrā. Neīsto dievu pagodināšana notika ar milzīgu ķēnišķīgā<br />
galma greznību, <strong>un</strong> to atbalstīja tā laika viscivilizētākās nācijas bagātība <strong>un</strong> kultūra. Tomēr<br />
79
Change language