Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Ceļā uz Efratu Jēkaba ģimenes dzīvi aptraipīja arī kāds tumšs pārkāpums, kura rezultātā<br />
pirmdzimtais dēls, Rūbens, zaudēja pirmdzimtības godu <strong>un</strong> attiecīgās priekšrocības.<br />
Beidzot Jēkabs sasniedza ceļojuma galamērķi <strong>un</strong> “nāca pie sava tēva Īzāka uz Mamri<br />
(..). Tā ir Hebrona, kur Ābrahāms <strong>un</strong> Īzāks bija dzīvojuši kā svešinieki.” (1. Moz. 35:27)<br />
Šeit viņš palika visus sava tēva pēdējos dzīvības gadus. Īzākam, vājam <strong>un</strong> aklam, šī ilgi<br />
prombūtnē bijušā dēla laipnā uzmanība bija patiess iepriecinājums pēc viņa vientulības <strong>un</strong><br />
smagu zaudējumu gadiem.<br />
Jēkabs <strong>un</strong> Ēzavs satikās pie sava tēva nāves gultas. Kādreiz vecākais brālis uz šo<br />
notikumu raudzījās kā uz izdevību atriebties, bet viņa izjūtas no tā laika bija stipri<br />
mainījušās. Un Jēkabs, kam pilnīgi pietika ar garīgajām pirmdzimtības tiesībām, atteicās<br />
no tēva bagātību mantošanas par labu savam vecākajam brālim, kurš vienīgi tikai tādu<br />
mantojumu meklēja <strong>un</strong> vērtēja. Viņus vairs nešķīra skaudība vai naids, <strong>un</strong> tomēr tie gāja<br />
katrs savu ceļu, pie kam Ēzavs devās uz Seīras kalniem. Blakus augstākajām vērtībām,<br />
kuras Jēkabs bija meklējis, dāsnais Dievs viņam piešķīra arī laicīgo bagātību. Abiem<br />
brāļiem “bija pārāk daudz mantas, lai tie varētu dzīvot kopā, <strong>un</strong> zeme, kurā viņi mita kā<br />
svešinieki, tos nevarēja viņu lopu dēļ uzturēt”. (1. Moz. 36:7) Attiecībā uz Jēkabu šī<br />
šķiršanās notika saskaņā ar Dieva nodomu. Tā kā brāļi viens no otra ļoti atšķīrās reliģiskās<br />
pārliecības ziņā, tad arī bija labāk, ja tie nedzīvo kopā.<br />
Zināšanās par Dievu Ēzavs <strong>un</strong> Jēkabs bija vienlīdz labi apmācīti <strong>un</strong> abiem bija brīva<br />
iespēja staigāt K<strong>un</strong>ga baušļos <strong>un</strong> saņemt Viņa žēlastību, bet ne jau abi to izvēlējās. Katrs<br />
no tiem bija gājis savu ceļu, <strong>un</strong> viņu ceļiem arī turpmāk vajadzēja atšķirties arvien vairāk<br />
<strong>un</strong> vairāk.<br />
No Dieva puses tā nebija ietiepība, kas Ēzavu šķīra no pestīšanas svētībām. Dieva<br />
žēlastības dāvanas Kristū ir brīvi pieejamas visiem cilvēkiem. Vienīgi personiskā izvēle<br />
kādu var aizvest līdz bojāejai. Dievs savā Vārdā ir darījis zināmus noteikumus, uz kuru<br />
pamata dvēsele var tikt izraudzīta mūžīgai dzīvei, — tā ir paklausība Viņa baušļiem ticībā<br />
Kristum. Dievs ir paredzējis raksturu saskaņā ar Viņa likumiem <strong>un</strong> Viņa prasībām; vienīgi<br />
tāds cilvēks varēs ieiet godības valstībā. Kristus pats teica: “Kas tic Dēlam, tam ir mūžīgā<br />
dzīvība. Bet, kas Dēlam neklausa, tas dzīvību neredzēs (..).” (Jāņa 3:36) “Ne ikkatrs, kas<br />
uz Mani saka: K<strong>un</strong>gs! K<strong>un</strong>gs! ieies Debesu valstībā, bet tas, kas dara Mana Debesu Tēva<br />
prātu.” (Mat. 7:21)<br />
Atklāsmē K<strong>un</strong>gs paskaidro: “Svētīgi ir tie, kas Viņa baušļus dara, lai viņiem vara ir pie<br />
dzīvības koka <strong>un</strong> lai tie ieiet pa pilsētas vārtiem.” (Atkl. 22:14 — pēc Glika tulk.) Kas<br />
attiecas uz cilvēku galīgo atpestīšanu, tad tas ir vienīgais izredzēšanas veids, kuru mums<br />
atklāj Dieva Vārds. Izredzēta ir ikkatra dvēsele, kas ar bailēm <strong>un</strong> drebēšanu grib panākt<br />
savu pestīšanu. Izredzēts ir tas, kas apvilks bruņas <strong>un</strong> cīnīsies labo ticības cīņu. Izredzēts ir<br />
tas, kas būs modrs <strong>un</strong> lūgs, kas meklēs Svētajos Rakstos <strong>un</strong> bēgs no kārdināšanām.<br />
77
Change language