Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Nodaļa 18 - Atgriešanās Kānaānā<br />
Pārgājis Jordānu, Jēkabs “sveiks nonāca Sihemas pilsētā, kas atrodas Kānaānas zemē”.<br />
(1. Moz. 33:15-20) Tagad bija paklausīta Bētelē izteiktā lūgšana, lai Dievs viņu ar mieru<br />
atved atpakaļ savā zemē. Kādu laiku viņš dzīvoja Sihemas ielejā. Vairāk nekā pirms simt<br />
gadiem tieši šeit bija apmeties Ābrahāms, uzceļot savu pirmo altāri Apsolītajā zemē. Te<br />
Jēkabs par simt sudraba gabaliem nopirka zemi no Hamora bērnu rokas, tas ir, no Sihema<br />
tēva, <strong>un</strong> uzcēla altāri, nosaucot to: “Stiprais Dievs ir Israēla Dievs”. Līdzīgi Ābrahāmam,<br />
arī Jēkabs blakus savai teltij cēla altāri K<strong>un</strong>gam, kur ap rīta <strong>un</strong> vakara upura laiku<br />
sapulcināja visus mājas ļaudis. Šeit viņš arī izraka aku, pie kuras septiņpadsmit gadsimtus<br />
vēlāk atnāca Pestītājs <strong>un</strong>, atpūzdamies no pusdienas tveices, pārsteigtajiem klausītājiem<br />
liecināja par Avotu, “kas verd mūžīgai dzīvei”. (Jāņa 4:14)<br />
Jēkaba <strong>un</strong> viņa dēlu uzturēšanās Sihemā beidzās ar vardarbību <strong>un</strong> asins izliešanu. Kad<br />
tika apka<strong>un</strong>ota <strong>un</strong> apbēdināta viena no šī nama meitām, divi brāļi iekrita slepkavības grēkā<br />
<strong>un</strong> rezultātā vienas neprātīgas ja<strong>un</strong>ietes dēļ iznīcībai pakļāva veselu pilsētu. Pie tik<br />
briesmīgām sekām noveda Dinas rīcība, kad tā “izgāja apraudzīt tās zemes meitas” <strong>un</strong><br />
uzdrošinājās sabiedroties ar bezdievīgajiem. Kas meklē izpriecas starp ļaudīm, kuri<br />
nebīstas Dievu, tie nostājas uz sātana zemes <strong>un</strong> izaicina viņa kārdināšanas.<br />
Nodevīgajai <strong>un</strong> briesmīgajai Simeona <strong>un</strong> Levija rīcībai netrūka pamatojuma, tomēr, tā<br />
izturoties pret sihemiešiem viņi izdarīja smagu grēku. No Jēkaba tie šo nodomu rūpīgi<br />
slēpa, tāpēc ziņa par atriebību lika tam šausmās nodrebēt. Savu dēlu viltības <strong>un</strong> vardarbības<br />
dēļ dziļi satriekts, viņš tikai noteica: “Jūs grūžat mani postā, padarīdami mani ienīstu šīs<br />
zemes iedzīvotāju kānaāniešu <strong>un</strong> ferisiešu starpā. Cik liels mūsu skaits? Tiklīdz tie<br />
sapulcēsies pret mani, tie mani var sasist. Un es <strong>un</strong> mans nams būsim izdeldēti.” (1. Moz.<br />
34:30) Bet sāpes <strong>un</strong> riebums par šo asiņaino darbu izpaužas viņa vārdos apmēram<br />
piecdesmit gadus vēlāk, kad tas Ēģiptē gulēja uz nāves gultas: “Simeons <strong>un</strong> Levijs — tie<br />
abi ir brāļi; varmācības rīki ir viņu cērtamie cirvji. Viņu padomam lai nebiedrojas mana<br />
dvēsele, viņu pulkam lai nepievienojas mana sirds (..). Nolādētas lai ir viņu kaislās dusmas,<br />
jo tās ir varmācīgas, <strong>un</strong> viņu niknums, jo tas ir nežēlīgs!” (1. Moz. 49:5-7)<br />
Jēkabs saprata, ka tagad vajadzīga dziļa pazemošanās. Viņa dēlu raksturos parādījās<br />
nežēlīgas <strong>un</strong> viltīgas līnijas. Nometnē atradās elku dievi, <strong>un</strong> kalpošana elkiem zināmā mērā<br />
bija ienākusi pat viņa personīgajā ģimenē. Ja K<strong>un</strong>gs tagad rīkotos ar tiem pēc viņu nopelna,<br />
vai Viņš tos nevarēja atstāt apkārtējo tautu atriebībai?<br />
Kamēr Jēkabs tā mocījās savās bēdās, K<strong>un</strong>gs pavēlēja doties uz dienvidiem, uz Bēteli.<br />
Atmiņas par šo vietu atgādināja ne tikai eņģeļus <strong>un</strong> Dieva apsolījumus, bet arī viņa paša<br />
svinīgo zvērestu, kuru tas apņēmās pildīt, ja K<strong>un</strong>gs būs viņa Dievs. Jēkabs nolēma, ka<br />
pirms došanās uz šo svēto vietu viņa namam jāatbrīvojas no aptraipošās elkudievības.<br />
75
Change language