Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
nodomiem, īstenojot to, ko tas bija plānojis aizkavēt. Viņš atcerējās vārdus, ko eņģelis bija<br />
teicis Rebekai, <strong>un</strong> saprata, ka, neskatoties uz Jēkaba pieļauto grēku, viss notikušais ir<br />
sekmējis Dieva gribas piepildīšanos. Atskanot svētību vārdiem no viņa lūpām, tas sevī bija<br />
izjutis pravietiska gara darbību; <strong>un</strong> tagad, kad izprata visus apstākļus, viņš tikai apstiprināja<br />
svētību, ko neapzināti bija izteicis pār Jēkabu. “(..) es viņu jau esmu svētījis, <strong>un</strong> tas arī<br />
paliks svētīts.” (1. Moz. 27:33)<br />
Ēzavs maz vērtēja svētību, kamēr tā viņam šķita aizsniedzama, bet tagad, kad tā bija<br />
zudusi uz visiem laikiem, tas vēlējās to atgūt. Ar lielu spēku pamodās viņa impulsīvā,<br />
kaislīgā daba <strong>un</strong> briesmīgas bija dusmas <strong>un</strong> izmisums. Ārkārtīgi sarūgtināts viņš kliedza:<br />
“Svētī arī mani, mans tēvs! (..) Vai tev vairs nav atlikusi nekāda svētība?” (1. Moz.<br />
27:34,36) Bet dotais apsolījums nebija atsaucams. Viņš vairs nevarēja iegūt pirmdzimtības<br />
tiesības, kuras tik nevērīgi bija atstūmis. “Par vienu ēdienu”, vēlēdamies tūlīt apmierināt<br />
ēstgribu, kuru nekad nebija mācījies savaldīt, Ēzavs pārdeva savu mantojumu; bet, kad viņš<br />
šo ģeķību aptvēra, bija jau par vēlu, lai svētību atgūtu. “(..) viņš tika atmests, jo netika dota<br />
iespēja atgriezties, lai gan ar asarām viņš to meklēja.” (Ebr. 12:16,17) Neviens Ēzavam<br />
neliedza nožēlā meklēt Dieva labvēlību; vienīgi pirmdzimtības tiesības viņam vairs nebija<br />
iespējams atgūt. Tomēr viņa bēdas neizraisīja grēka apziņa, jo tas nemaz neilgojās<br />
samierināties ar Dievu. Viņš skuma par grēka sekām, bet ne par pašu grēku.<br />
66
Change language