Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Par dievišķo norādījumu, ka pirmdzimtības tiesības būs viņam, Jēkabs uzzināja no<br />
mātes <strong>un</strong> ļoti vēlējās iegūt šīs priekšrocības. Viņš nekāroja tēva bagātību, bet gan<br />
pirmdzimtības garīgās svētības. Satikties ar Dievu, kā to darīja Ābrahāms, pienest par savu<br />
ģimeni salīdzināšanas upuri, kļūt par ciltstēvu izredzētai tautai, no kuras nāks apsolītais<br />
Mesija, <strong>un</strong> iegūt nezūdošo mantojumu, kas ietverts derības apsolījumos, — tās bija<br />
priekšrocības <strong>un</strong> pagodinājums, kas viņā iededza viskarstākās ilgas.<br />
Domas vienmēr kavējās nākotnē, cenšoties satvert vēl neredzamās svētības. Ar slēptām<br />
ilgām viņš klausījās visu, ko tēvs stāstīja par garīgajām pirmdzimtības tiesībām, <strong>un</strong> augstu<br />
vērtēja to, ko bija uzzinājis no savas mātes. Tas dienām <strong>un</strong> naktīm nodarbināja viņa prātu,<br />
līdz kļuva par dzīves vissvarīgāko interesi. Tomēr, vērtējot mūžīgās svētības augstāk par<br />
laicīgajām, viņam vēl nebija nekādas piedzīvojumos gūtas atziņas par Dievu, kuru tas<br />
godāja. Sirds vēl nebija atja<strong>un</strong>ojusies Dieva žēlastībā. Viņš saprata, ka apsolījumi nevar<br />
piepildīties, kamēr pirmdzimtības tiesības pieder Ēzavam, tādēļ pastāvīgi domāja, kā rast<br />
līdzekļus <strong>un</strong> iespējas šo svētību iegūšanai, kas viņam bija tik dārgas, bet kuras brālis tik<br />
maz vērtēja.<br />
Kad Ēzavs kādā dienā izsalcis <strong>un</strong> noguris atgriezās no medībām <strong>un</strong> lūdza ēdienu, ko<br />
Jēkabs pašreiz gatavoja; pēdējais, kura prātu nomāca tikai viena doma, pieķērās šai<br />
izdevībai <strong>un</strong> piedāvāja brāļa izsalkumu apmierināt, ja tas ir gatavs maksāt ar pirmdzimtības<br />
tiesībām. “Man tā kā tā jāmirst,” attrauca nesavaldīgais, baudkārais mednieks, “ko man tur<br />
līdz pirmdzimtība?” (1. Moz. 25:32,34) Un tā par vienu bļodu sarkana viruma viņš šķīrās<br />
no pirmdzimtības <strong>un</strong> darījumu vēl apstiprināja ar zvērestu. Pēc īsa brīža tas varētu baudīt<br />
barību tēva teltī, bet, lai apmierinātu acumirkļa vēlēšanos, viņš mierīgi pārdeva krāšņo<br />
mantojumu, ko pats Dievs bija apsolījis viņa tēviem. Visas Ēzava intereses saistījās tikai<br />
ar tagadni. Debesu vērtības viņš bija gatavs upurēt laicīgajam <strong>un</strong> nākamo labumu apmainīt<br />
pret acumirkļa baudu.<br />
“Tā Ēzavs nicināja savu pirmdzimtību.” (1. Moz. 25:34) No tās atbrīvojoties, viņš jutās<br />
atvieglots. Tagad ceļš bija vaļā, viņš varēja darīt, ko vien gribēja. — Un cik daudzi vēl<br />
arvien savu pirmdzimtību, tiesības uz tīru <strong>un</strong> neaptraipītu, mūžīgu mantojumu Debesīs,<br />
upurē neapvaldītai baudkārei, ko nepareizi nosauc par brīvību! Vienmēr padodamies tikai<br />
ārējam, laicīgam skaistumam, Ēzavs ņēma sev sievas no Heta meitām. Tās pielūdza neīstos<br />
dievus, <strong>un</strong> viņu kalpošana elkiem Rebekai <strong>un</strong> Īzākam sagādāja rūgtas bēdas. Ēzavs bija<br />
pārkāpis vienu no derības noteikumiem, kas aizliedza precības starp izredzēto tautu <strong>un</strong><br />
pagāniem, bet Īzāks vēl arvien palika pie sava negrozāmā lēmuma — pirmdzimtības<br />
tiesības tomēr nodot viņam. Šo tēva apņemšanos nespēja mainīt ne saprātīgie Rebekas<br />
iebildumi, ne Jēkaba stiprā tiekšanās pēc svētuma, ne arī Ēzava vienaldzīgā izturēšanās<br />
pret pirmdzimtā pienākumiem.<br />
64
Change language