Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
nākamajās paaudzēs; <strong>un</strong> kā lai viņš izdara gudru izvēli starp ļaudīm, kas tam pilnīgi sveši?<br />
Atcerēdamies Ābrahāma vārdus, ka Dievs viņam līdzi sūtīs savu eņģeli, kalps sirsnīgi lūdza<br />
pēc noteiktas vadības. Sava k<strong>un</strong>ga ģimenē viņš redzēja pastāvīgu laipnību <strong>un</strong> viesmīlību,<br />
tādēļ arī tagad lūdza, lai kāds laipnības darbs viņam norādītu to ja<strong>un</strong>avu, kuru Dievs ir<br />
izredzējis.<br />
Tikko lūgšana bija izteikta, tā tūlīt tika uzklausīta. Starp sievietēm, kuras sapulcējās pie<br />
akas, bija kāda, kas ar savu laipnību saistīja ceļinieka uzmanību. Kad tā gāja prom no akas,<br />
svešinieks devās tai pretī <strong>un</strong> lūdza nedaudz ūdens, ko tā nesa krūzē uz saviem pleciem.<br />
Lūgums tika laipni ievērots, <strong>un</strong> viņa piedāvājās smelt ūdeni arī kamieļiem — tas bija darbs,<br />
ko pie sava tēva ganāmpulkiem mēdza veikt pat valdnieku meitas. Līdz ar to prasītā zīme<br />
bija saņemta. “Meita bija ļoti skaista izskata ja<strong>un</strong>ava”, <strong>un</strong> viņas gatavība kalpot norādīja uz<br />
piemīlīgu sirdi <strong>un</strong> darbīgu, enerģisku raksturu. Tātad līdz šim ar viņu bija Dieva roka.<br />
Atalgojis laipnību ar bagātīgām dāvanām, sūtnis jautāja par viņas vecākiem <strong>un</strong>, uzzinājis,<br />
ka tā ir Betuēla, Ābrahāma radinieka, meita, viņš “noliecās <strong>un</strong> nometās ceļos tā K<strong>un</strong>ga<br />
priekšā”.<br />
Vīrs lūdza pēc mājvietas viņas tēva namā <strong>un</strong> pateicībā atklāja savas attiecības ar<br />
Ābrahāmu. Mājās pārnākusi, meitene izstāstīja notikušo, <strong>un</strong> Lābans, viņas brālis, tūdaļ<br />
aicināja ceļinieku <strong>un</strong> tā biedrus pieņemt viņu viesmīlību.<br />
Eliēzers nevēlējās ēst, pirms nebija izstāstījis par savu uzdevumu, par lūgšanu pie akas<br />
<strong>un</strong> visus sekojošos notikumus. Tad viņš teica: “(..) ja jūs patiesi gribat mīlestību <strong>un</strong> uzticību<br />
parādīt manam k<strong>un</strong>gam, pasakiet to man; <strong>un</strong> arī, ja ne, paziņojiet, lai es varētu doties pa<br />
labi vai pa kreisi.” (1. Moz. 24:49) Un atbilde skanēja: “No tā K<strong>un</strong>ga tas ir nācis, — mēs<br />
nevaram tev teikt ne labu, ne ļa<strong>un</strong>u. Lūk, Rebeka stāv tavā priekšā; ņem to <strong>un</strong> ej. Un viņa<br />
lai ir tava k<strong>un</strong>ga dēla sieva, kā tas K<strong>un</strong>gs to ir gribējis.” (50., 51. p.)<br />
Kad viņš bija saņēmis ģimenes piekrišanu, tika jautāts Rebekai, vai tā būtu ar mieru iet<br />
tik tālu no tēva mājām, lai kļūtu par sievu Ābrahāma dēlam. Pēc visa notikušā viņa ticēja,<br />
ka K<strong>un</strong>gs to Īzākam izredzējis, <strong>un</strong> teica: “Es iešu.” (58. p.)<br />
Kalps, kas garā jau redzēja sava k<strong>un</strong>ga prieku par sekmīgo uzdevuma izpildi,<br />
nepacietīgi vēlējās atgriezties mājās, <strong>un</strong> jau nākamajā rītā tie devās atpakaļceļā. Ābrahāms<br />
dzīvoja Bēršebā, <strong>un</strong> Īzāks, kas tuvajos laukos bija uzmanījis ganāmpulkus, tieši tajā laikā<br />
ieradās sava tēva teltī, lai gaidītu sūtņa pārnākšanu no Hāranas. Ap vakara laiku viņš bija<br />
“izgājis laukā Dievu pielūgt. Tas pacēla savas acis <strong>un</strong> ieraudzīja tanī brīdī kamieļus nākam.<br />
Un Rebeka pacēla savas acis <strong>un</strong>, ieraudzījusi Īzāku, nolaidās no kamieļa. Un viņa sacīja<br />
kalpam: “Kas ir šis vīrs, kas tur staigā pa lauku, kas nāk mums pretim?” Un kalps atbildēja:<br />
“Tas ir mans k<strong>un</strong>gs.” Tad viņa paņēma savu plīvuru <strong>un</strong> apsedzās. Un kalps izstāstīja<br />
Īzākam visu, ko bija darījis. Un Īzāks veda Rebeku uz savas mātes telti, <strong>un</strong> viņš to ņēma,<br />
60
Change language