Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
iedzīvotāju raksturu, lai justos droši, paliekot pa nakti uz ielas. Viņu atbilde Latu darīja vēl<br />
noteiktāku neatstāt tos pūļa žēlastībai. Viņš spieda tos paklausīt aicinājumam, kamēr tie<br />
beidzot piekāpās <strong>un</strong> devās līdzi namā.<br />
Ievedot svešiniekus mājā pa sētas durvīm, Lats bija cerējis apslēpt savu nodomu no<br />
dīkdieņiem vārtos, bet viņu vilcināšanās <strong>un</strong> Lata neatlaidīgā lūgšanās pievērsa uzmanību,<br />
<strong>un</strong> tie vēl nebija devušies pie miera, kad ap māju jau sapulcējās nesavaldīgu ļaužu bars.<br />
Šajā milzīgajā pūlī bija ja<strong>un</strong>i <strong>un</strong> veci, visi vienlīdz iedegušies visnegantākajās kaislībās.<br />
Svešie apjautājās par pilsētas raksturu, <strong>un</strong> Lats viņus brīdināja naktī no mājas nekur neiziet.<br />
Tūlīt arī atskanēja pūļa kliedzieni <strong>un</strong> smiekli, pieprasot, lai svešie tiek izvesti pie viņiem<br />
ārā.<br />
Zinādams, ka tie viegli var ielauzties mājā, ja to centīsies panākt ar varu, Lats izgāja<br />
ārā, lai mēģinātu viņus atr<strong>un</strong>āt. “Brāļi, nedariet taču tādu grēku!” Lietodams vārdu “brāļi”<br />
attiecībā uz saviem kaimiņiem, viņš cerēja, ka tie paklausīs <strong>un</strong> noka<strong>un</strong>ēsies par saviem<br />
ļa<strong>un</strong>ajiem nodomiem. Bet viņa vārdi tikai ielēja eļļu ug<strong>un</strong>ī. Pūļa rēkšana kļuva līdzīga<br />
vētras kaukšanai. Viņi izsmēja Latu, ka tas gribot būt tiem par tiesnesi, <strong>un</strong> draudēja ar to<br />
apieties vēl sliktāk, nekā bija domājuši rīkoties ar viņa viesiem. Tie spiedās tam virsū <strong>un</strong><br />
būtu saplosījuši gabalos, ja Dieva eņģeļi viņu neizglābtu. Debesu sūtņi “izstiepa savas<br />
rokas <strong>un</strong> ievilka Latu pie sevis namā, bet durvis tie aizslēdza”. Nākamie notikumi atklāja<br />
uzņemto viesu raksturu, jo “tie, kas atradās nama vārtos, tika sisti ar aklumu, sākot no<br />
mazākā līdz pat lielākajam, tā, ka tie nevarēja pat vārtus atrast.” Ja viņi tagad nebūtu divkārt<br />
akli sakarā ar nodošanos savam cietajam sirdsprātam, tad Dieva uzsūtītais aklums liktu<br />
tiem izbīties <strong>un</strong> atstāties no saviem ļa<strong>un</strong>ajiem darbiem. Šī nakts neizcēlās ar lielākiem<br />
grēkiem kā daudzas iepriekšējās. Bet tik ilgi nicinātā žēlastība beidzot bija pārstājusi par<br />
viņiem lūgt. Sodomas iedzīvotāji bija izsmēluši dievišķās pacietības mēru, — pārkāpuši<br />
apslēpto robežu starp Dieva pacietību <strong>un</strong> dusmām. Sidima ielejā tagad bija gatava iedegties<br />
Viņa dusmu ug<strong>un</strong>s.<br />
Eņģeļi Latam atklāja savas sūtības būtību. “Mēs gribam izpostīt šo vietu, jo liela<br />
žēlošanās nākusi tā K<strong>un</strong>ga priekšā, <strong>un</strong> tas K<strong>un</strong>gs mūs ir sūtījis, lai to izpostītu.”(1. Moz.<br />
19:13) Svešinieki, kurus Lats bija mēģinājis aizstāvēt, tagad solījās aizsargāt viņu <strong>un</strong><br />
izglābt arī ģimenes locekļus, kuri kopā ar viņu bēgs no bezdievīgās pilsētas. Pūlis bija<br />
noguris <strong>un</strong> izklīdis, <strong>un</strong> Lats izgāja ārā, lai brīdinātu savus bērnus. Viņš atkārtoja eņģeļa<br />
vārdus: “Celsimies, iesim prom no šīs vietas, jo tas K<strong>un</strong>gs šo pilsētu liks izpostīt.” Bet viņš<br />
tiem šķita kā tāds, kas jokojas. Tie tikai smējās, nosaucot visu par Lata māņticīgajām<br />
bailēm. Meitas pakļāvās savu vīru iespaidam. Tiem bija pietiekoši labi tur, kur pašreiz<br />
atradās, <strong>un</strong> nevarēja jau arī saskatīt nekādu briesmu pazīmes. Viss bija gluži tāpat kā agrāk.<br />
Viņiem bija lieli īpašumi <strong>un</strong> tie nevarēja pieļaut domu, ka skaistā Sodoma var tikt<br />
iznīcināta.<br />
57
Change language