Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Īzāka piedzimšana, kas pēc ilgas gaidīšanas piepildīja viņu viskarstākās cerības, atnesa<br />
prieku Ābrahāma <strong>un</strong> Sāras teltī. Bet Hagarai šis notikums iznīcināja tās lolotos godkārīgos<br />
plānus. Ismaēls, kurš tagad jau bija ja<strong>un</strong>eklis, no visiem nometnes iedzīvotājiem līdz šim<br />
tika uzlūkots kā visas Ābrahāma bagātības <strong>un</strong> apsolīto svētību mantinieks. Bet tagad pēkšņi<br />
viņš bija nobīdīts malā <strong>un</strong>, cerībās vīlušies, kā māte, tā dēls pret Sāras bērnu izturējās<br />
nievājoši. Vispārējie prieki vēl tikai pavairoja viņu greizsirdību, līdz Ismaēls kļuva tik<br />
neka<strong>un</strong>īgs, ka sāka atklāti apsmiet Dieva apsolījumu mantinieku. Sāra Ismaēla<br />
nepaklausīgajā nostājā saskatīja pastāvīgu nesaskaņu avotu <strong>un</strong> vērsās pie Ābrahāma ar<br />
lūgumu, lai tas Ismaēlu <strong>un</strong> Hagaru sūtītu prom no nometnes. Sentēvu pārņēma lielas bēdas.<br />
Kā lai viņš aizdzen Ismaēlu, savu dēlu, kuru vēl arvien ļoti mīlēja? Savās grūtībās viņš<br />
meklēja dievišķo vadību, <strong>un</strong> K<strong>un</strong>gs ar eņģeļa starpniecību ieteica paklausīt Sāras<br />
padomam. Viņa mīlestība pret Ismaēlu <strong>un</strong> Hagaru nedrīkstēja aizšķērsot ceļu, jo tikai tā<br />
bija iespējams ģimenē atkal nodibināt mieru <strong>un</strong> saskaņu. Turklāt eņģelis viņu mierināja,<br />
ka, pat šķirts no tēva mājas, Ismaēls nebūs Dieva atstāts; ja<strong>un</strong>ekļa dzīvība tiks pasargāta <strong>un</strong><br />
tas kļūs par tēvu lielai tautai. Tad Ābrahāms paklausīja eņģeļa vārdiem, kaut arī ne bez<br />
smagām ciešanām. Izraidot Hagaru <strong>un</strong> savu dēlu, Tēva sirdi nospieda neizsakāmas sāpes.<br />
Norādījumiem, kurus Ābrahāms saņēma par laulības svētumu, vajadzēja kļūt par<br />
mācību visiem laikmetiem. Te rādīts, cik rūpīgi jāsargā laulības attiecību tiesības <strong>un</strong> laime,<br />
pat ja tas prasītu lielus upurus. Sāra bija Ābrahāma vienīgā īstā sieva. Nevienai citai<br />
personai nebija atļauts dalīties viņas kā sievas <strong>un</strong> mātes tiesībās. Viņa godāja savu vīru <strong>un</strong><br />
tādēļ Ja<strong>un</strong>ajā Derībā tiek minēta kā cienīgs piemērs. Tomēr tā negribēja, ka Ābrahāms savu<br />
mīlestību sniedz vēl kādai citai, <strong>un</strong> K<strong>un</strong>gs viņu tādēļ nenopēla, kad tā prasīja savas<br />
sāncenses izraidīšanu. Tiklab Ābrahāms, kā Sāra nebija uzticējušies Dieva spēkam, <strong>un</strong> šie<br />
maldi noveda pie laulības ar Hagaru.<br />
Dievs Ābrahāmu bija aicinājis par tēvu visiem uzticīgajiem, <strong>un</strong> viņa dzīvei vajadzēja<br />
kļūt par ticības piemēru vēlākām paaudzēm, bet paša sentēva ticība nebija pilnīga. Trūka<br />
paļaušanās uz Dievu, kad tas slēpa īstenību, ka Sāra ir viņa sieva, <strong>un</strong> tāpat arī tagad,<br />
apprecot Hagaru. Lai viņš aizsniegtu visaugstāko pakāpi, Dievs tam uzlika citu<br />
pārbaudījumu, visgrūtāko, kādu jebkad cilvēks aicināts panest. Kādā nakts atklāsmē viņš<br />
saņēma pavēli doties uz Morijas zemi <strong>un</strong> tur uz kāda kalna, ko viņam parādīs, par<br />
dedzināmo upuri pienest savu dēlu.<br />
Kad Ābrahāms saņēma šo norādījumu, viņam bija apmēram simt divdesmit gadi. Pat<br />
tajos laikos tas jau tika uzskatīts par vecu vīru. Agrākos gados viņš droši spēja panest<br />
grūtības <strong>un</strong> briesmas, bet tagad ja<strong>un</strong>ības degsme it kā bija zudusi. Vīra spēkā cilvēks var<br />
drosmīgi stāties pretī tādām ciešanām <strong>un</strong> bēdām, kas vēlākajā dzīvē, kad kājas jau tuvojas<br />
kapam, liktu izbīties no sadursmes. Bet Dievs savu pēdējo, smagāko pārbaudījumu<br />
Ābrahāmam bija pataupījis tieši tam laikam, kad viņu jau smagi nospieda gadu nasta <strong>un</strong> tas<br />
ilgojās pēc miera <strong>un</strong> atpūtas.<br />
52
Change language