Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Nodaļa 12 - Ticības Pārbaudījums<br />
Ābrahāms nejautādams pieņēma apsolījumu, ka viņam būs dēls, bet negaidīja, kamēr<br />
Dievs piepildīs savus vārdus Viņa paša paredzētajā laikā <strong>un</strong> veidā. Lai pārbaudītu sentēva<br />
ticību, šī apsolījuma piepildīšanās kādu laiku kavējās, <strong>un</strong> tas pārbaudi neizturēja.<br />
Domādama, ka viņas gados tai vairs nevar būt bērni, Sāra ieteica Ābrahāmam vēlamā<br />
sasniegšanai ņemt par otru sievu kādu no viņas kalponēm. Daudzsievība bija tā<br />
izplatījusies, ka netika uzskatīta par grēku, bet ar to tomēr pārkāpa Dieva likumu <strong>un</strong> uz<br />
visiem laikiem izpostīja ģimenes svētumu <strong>un</strong> mieru. Ābrahāma precības ar Hagaru atnesa<br />
nelaimi ne tikai viņa ģimenei, bet arī nākamajām paaudzēm.<br />
Glaimota par savu ja<strong>un</strong>o stāvokli kā Ābrahāma sieva <strong>un</strong> cerēdama, ka viņa būs māte<br />
lielai tautai, kas nāks no viņa, Hagara kļuva lepna <strong>un</strong> iedomīga, sākot nicināt savu k<strong>un</strong>dzi.<br />
Savstarpējā greizsirdība izjauca kādreiz tik laimīgās mājas mieru. Spiests klausīties uz abu<br />
sievu sūdzībām, Ābrahāms velti pūlējās atja<strong>un</strong>ot zaudēto saskaņu. Lai gan viņš ņēma<br />
Hagaru par sievu tikai paklausīdams Sāras neatlaidīgajam lūgumam, taču tagad tā pārmeta,<br />
it kā vainīgs būtu bijis viņš. Tā vēlējās aizdzīt savu sāncensi, bet Ābrahāms to negribēja<br />
pieļaut, jo Hagārai vajadzēja kļūt par māti viņa bērnam — apsolītajam dēlam, ko viņš ar<br />
ilgošanos gaidīja. Neskatoties uz to, viņa vēl arvien bija Sāras kalpone <strong>un</strong> arī turpmāk<br />
palika tās rīcībā. Hagāras augstprātīgais gars nevarēja panest skarbo izturēšanos, kuru pati<br />
bija izsaukusi ar savu aizvainojošo rīcību. “Redzi, tava kalpone šeit ir tavās rokās, dari<br />
viņai, kas tavām acīm labpatīk.” “Tad Sāra viņu pazemoja. Bet viņa aizbēga prom no tās.”<br />
(1. Moz. 16: 6-13)<br />
Viņa devās uz tuksnesi <strong>un</strong>, kad tā viena <strong>un</strong> draugu atstāta atpūtās pie kāda avota, tur<br />
cilvēka izskatā parādījās K<strong>un</strong>ga eņģelis. Uzr<strong>un</strong>ādams to kā “Hagaru, Sāras kalponi” , lai<br />
atgādinātu viņas stāvokli <strong>un</strong> pienākumu, tas pavēlēja: “Atgriezies pie savas valdnieces <strong>un</strong><br />
pazemojies zem tās rokas.” Tomēr rājiens bija savienots ar priecīgu apsolījumu: “Es<br />
vairodams vairošu tavus pēcnācējus, <strong>un</strong> tu viņus vairuma dēļ nesaskaitīsi (..), jo tas K<strong>un</strong>gs<br />
tevi ir uzklausījis tavās bēdās.” Lai atcerētos mūžīgā Dieva žēlastību, tai savu bērnu<br />
vajadzēja nosaukt par Ismaēlu — “Dievs dzird”.<br />
Kad Ābrahāms bija gandrīz simt gadus vecs, viņam atkārtoti tika apsolīts dēls ar<br />
apgalvojumu, ka nākamais mantinieks būs no Sāras. Bet Ābrahāms vēl arvien šo<br />
apsolījumu nesaprata. Viņa domas tūlīt vērsās uz Ismaēlu cerībā, ka ar viņu piepildīsies<br />
Dieva laipnais solījums. Mīlestībā uz savu dēlu viņš izsaucās: “Ka tik Ismaēls Tavā priekšā<br />
paliktu pie dzīvības!” Un vēlreiz nepārprotamos vārdos viņam tika dots norādījums: “Nē,<br />
Sāra, tava sieva, dzemdēs dēlu, <strong>un</strong> tu sauksi viņu vārdā — Īzāks, <strong>un</strong> Es celšu savu derību<br />
ar viņu(..).” Tomēr Dievs neatstāja neievērotu arī tēva lūgumu. “Bet par Ismaēlu Es tevi<br />
esmu uzklausījis; Es svētīšu arī viņu; Es likšu tam būt auglīgam (..); Es darīšu viņu par<br />
lielu tautu.” (1. Moz. 17:18-20)<br />
51
Change language