Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
labklājība ir atkarīga no citu cilvēku dāvanām. Dievs bija apsolījis Ābrāmu svētīt, tādēļ<br />
pateicība pienācās vienīgi Viņam.<br />
Sentēvu — uzvarētāju apsveikt nāca arī Melhisedeks, Salemas ķēniņš, kurš Ābrāma<br />
pulka atspirdzināšanai iznesa maizi <strong>un</strong> vīnu. Kā “Dieva Visaugstākā Priesteris” viņš<br />
Ābrāmam izteica savas svētības <strong>un</strong> pateicās K<strong>un</strong>gam, kas ar sava kalpa palīdzību īstenojis<br />
tādu lielu glābšanu. “Un Ābrāms deva tam desmito tiesu no visa, kas tam piederēja.”<br />
Ābrāms priecīgi atgriezās pie savām teltīm <strong>un</strong> ganāmpulkiem, bet viņa apziņu sāka<br />
nomākt tumšas domas. Līdz šim viņš bija dzīvojis kā miera vīrs <strong>un</strong>, cik vien iespējams,<br />
izvairījies no naida <strong>un</strong> strīda. Ar šausmām tas tagad atcerējās asiņainās, karā redzētās ainas.<br />
Bet tautas, kuru karaspēku viņš bija sakāvis, atja<strong>un</strong>os uzbrukumus Kānaānai, <strong>un</strong> tad viņš<br />
kļūs par sevišķu atriebības objektu. Tādā veidā iejaukts tautu savstarpējās nesaskaņās, viņš<br />
zaudēja savu mierīgo dzīves ritmu. Turklāt viņam vēl nebija tiesību uz Kānaānu <strong>un</strong> nebija<br />
arī cerības uz kādu mantinieku, pie kura piepildītos dotais apsolījums.<br />
50
Change language