Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
ļa<strong>un</strong>umus. Līdzenuma iedzīvotāji “bija ļa<strong>un</strong>i <strong>un</strong> ļoti grēkoja pret K<strong>un</strong>gu”, bet par to viņš<br />
neko nezināja vai, ja arī zināja, tad nepievērsa tam īpašu uzmanību. “Un Lats izraudzīja<br />
sev visu Jordānas apgabalu (..) <strong>un</strong> izplēta savas teltis līdz Sodomai.” Cik maz viņš izprata<br />
šīs savtīgās izvēles briesmīgās sekas!<br />
Pēc šķiršanās no Lata Ābrāms vēlreiz saņēma K<strong>un</strong>ga apsolījumu, ka viņš iemantos visu<br />
šo zemi. Drīz vien tas devās uz Hebronu, kur uzcēla teltis zem Mamres ozoliem <strong>un</strong> blakus<br />
iekārtoja altāri K<strong>un</strong>gam. Šīs augstienes svaigajā gaisā, starp olīvu birzīm <strong>un</strong> vīna kalniem,<br />
viļņojošiem labības laukiem <strong>un</strong> plašajām ganībām pakalnu vidū, viņš dzīvoja pavisam<br />
apmierināts ar savu vienkāršo patriarhālo dzīvi, atstājot Latam Sodomas ielejas bīstamo<br />
greznību.<br />
Apkārtējās tautas Ābrāmu godāja kā varenu k<strong>un</strong>gu, gudru <strong>un</strong> krietnu vadoni. Viņš ar<br />
savu iespaidu nenorobežojās no kaimiņiem. Uzkrītošā pretstatā elku pielūdzējiem, viņa<br />
dzīve <strong>un</strong> raksturs atstāja neizdzēšamu iespaidu patiesās ticības labā. Viņa paļāvība uz<br />
Dievu bija nesatricināma, pie kam viņa laipnība <strong>un</strong> devība citos pamodināja draudzīgas<br />
jūtas <strong>un</strong> nemākslotais cēlums lika to cienīt <strong>un</strong> godāt.<br />
Savu reliģiju viņš neuzskatīja par kādu dārgu mantu, kas skaudīgi jāsargā no citiem <strong>un</strong><br />
par kuru var priecāties tikai tās īpašnieks. Patiesa ticība tā nekad neizpaužas, jo tāda<br />
izpratne ir pret Evaņģēlija principiem. Kamēr sirdī mājo Kristus, Viņa klātbūtnes gaismu<br />
nav iespējams apslēpt, <strong>un</strong> šī gaisma nevar arī samazināties. Tieši pretēji, tā kļūst gaišāka<br />
<strong>un</strong> gaišāka, jo Taisnības saules spožie stari arvien vairāk izkliedē dvēseli apņemošo<br />
patmīlības <strong>un</strong> grēka miglu.<br />
Dieva bērni ir Viņa pārstāvji uz šīs zemes, <strong>un</strong> Viņš grib, lai tie būtu kā gaisma šīs<br />
pasaules tikumiskajā tumsā. Izkaisīti pa visu pasauli, pilsētās <strong>un</strong> ciemos tie ir Dieva<br />
liecinieki, līdzeklis, ar kura palīdzību Viņš neticīgajai pasaulei vēlas darīt zināmu savu<br />
prātu, rādot dievišķās žēlastības brīnumdarbus. K<strong>un</strong>gs ir paredzējis, ka visi lielās pestīšanas<br />
saņēmēji strādās Viņa labā. Kristiešu dievbijība ir tas paraugs, pēc kura pasaules cilvēki<br />
spriež par Evaņģēliju. Pacietīgi panesti pārbaudījumi, lēnprātība, žēlsirdība <strong>un</strong> diendienā<br />
piekopta mīlestība ir gaisma, kas no viņu raksturiem spīd pasaulē, norādot uz starpību starp<br />
tiem <strong>un</strong> savtīgas miesīgās sirds tumsu.<br />
Bagāts ticībā, liels savā augstsirdībā, nesatricināms paklausībā <strong>un</strong> pazemīgs visā<br />
svētceļnieka dzīvē, Ābrāms bija arī gudrs vadonis <strong>un</strong> drosmīgs <strong>un</strong> veikls karavīrs. Lai gan<br />
viņš bija pazīstams kā ja<strong>un</strong>as reliģijas sludinātājs, tomēr trīs kaimiņi, brāļi, amoriešu<br />
līdzenumu valdnieki, kur Ābrāms dzīvoja, apliecināja viņam savu draudzību, lielākas<br />
drošības dēļ uzaicinot kopīgi apvienoties derībā, jo zeme bija pilna varas darbu <strong>un</strong><br />
apspiešanas. Drīz vien šī savienība Ābrāmam nesa zināmu labumu.<br />
48
Change language