Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Nodaļa 11 - Ābrāms Kānaānā<br />
Ābrāms atgriezās Kānaānā ar lielu bagātību, ar lopiem, sudrabu <strong>un</strong> zeltu. Lats vēl<br />
arvien bija ar viņu. (1. Moz. 13:1-9) Tie vēlreiz devās uz Bēteli <strong>un</strong> apmetās teltīs pie altāra,<br />
kuru kādreiz bija cēluši. Abi drīz vien ievēroja, ka bagātības vairošanās sev līdzi nes<br />
pieaugošas grūtības. Trūkumā <strong>un</strong> pārbaudījumos tie vienprātībā bija turējušies kopā, bet<br />
pašreizējā labklājība draudēja ar šķelšanos. Abu namu lopiem nepietika ganību, <strong>un</strong><br />
pastāvīgās ķildas starp ganiem vajadzēja nokārtot viņu k<strong>un</strong>giem. Bija skaidrs, ka tiem<br />
jāšķiras. Ābrāms bija gados vecāks par Latu <strong>un</strong> ieņēma pārāku stāvokli gan kā radinieks,<br />
gan arī turības ziņā, tomēr viņš pirmais nāca ar priekšlikumu, kā saglabāt mieru. Lai gan<br />
Dievs tam bija nodevis visu zemi, viņš tomēr pieklājīgi atteicās no šīm tiesībām.<br />
“Lai nebūtu strīds mūsu starpā <strong>un</strong> manu <strong>un</strong> tavu ganu starpā, jo mēs esam rada. Vai nav<br />
visa zeme tavā priekšā? Labāk šķiries no manis; ja tu gribi iet pa kreisi, es iešu pa labi; bet<br />
ja tu gribi iet pa labi, es iešu pa kreisi..” (1. Moz. 13:8,9)<br />
Šeit atklājās Ābrāma cēlais, pašaizliedzīgais raksturs. Cik daudzi līdzīgos apstākļos<br />
katrā ziņā turētos pie savām tiesībām <strong>un</strong> priekšrocībām! Ak, cik daudzas ģimenes ir<br />
izjukušas tieši šī iemesla dēļ! Cik daudzas draudzes tāpēc sadalījušās, padarot patiesību par<br />
sakāmvārdu <strong>un</strong> izsmieklu starp bezdievīgajiem! “Lai nebūtu strīds mūsu starpā,” teica<br />
Ābrāms, “jo mēs esam rada”, ne tikai miesīgi, bet arī kā patiesā Dieva pielūdzēji. Dieva<br />
bērni visā pasaulē ir viena ģimene, <strong>un</strong> viņu vidū vajadzētu valdīt tam pašam mīlestības <strong>un</strong><br />
samierināšanās garam. “Brāļu mīlestība jūsu starpā lai ir sirsnīga. Centieties cits citu<br />
pārspēt savstarpējā cieņā.”(Rom. 12:10) Tāda ir mūsu Pestītāja mācība. Ja mēs koptu<br />
bezpartejisku laipnības garu <strong>un</strong> vienmēr būtu gatavi citiem darīt to, ko vēlamies, lai mums<br />
darītu, tad pazustu puse visu dzīves nelaimju. Sevis izcelšanas gars ir sātana gars. Bet sirdī,<br />
kurā mājo Kristus, būs tāda mīlestība, kas nemeklēs savu labumu. Tāds cilvēks ņems vērā<br />
dievišķo norādījumu: “Neraudzīsimies katrs uz savām, bet arī uz citu vajadzībām.” (Filip.<br />
2:4)<br />
Lai gan Lats savu bagātību bija ieguvis kā Ābrāma sabiedrotais, viņš tomēr pret savu<br />
labdari neizjuta nekādu pateicību. Pieklājība prasīja, lai viņš izvēli atstātu Ābrāmam, bet<br />
tas pašmīlīgi centās pats satvert izšķiršanās priekšrocības.<br />
“Tad Lats pacēla savas acis <strong>un</strong> ieraudzīja savā priekšā visu Jordānas apgabalu, ka tas<br />
bija bagāts ar ūdeni, (..) kā K<strong>un</strong>ga dārzs līdz pat Coārai, līdzīgs Ēģiptei.” (1. Moz. 13:10)<br />
Visauglīgākais apgabals Palestīnā bija Jordānas ieleja, kas aplūkotājam atgādināja zaudēto<br />
Paradīzi <strong>un</strong> skaistumā <strong>un</strong> auglībā līdzinājās Nīlas apūdeņotajiem līdzenumiem, kurus viņi<br />
nesen bija atstājuši. Tur bija arī ievērojamas <strong>un</strong> bagātas pilsētas, kuras ar saviem ļaužu<br />
pārpilnajiem tirgiem solīja izdevīgas iespējas preču apmaiņai. Pasaulīgās peļņas izredzes<br />
Latu padarīja aklu, ka viņš nespēja saskatīt ar šo vietu saistītos garīgos <strong>un</strong> tikumiskos<br />
47
Change language