Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Nodaļa 10 - Ābrāma Aicināšana<br />
Pēc ļaužu izklīdināšanas pie Bābeles kalpošana elkiem kļuva gandrīz vispārēja, <strong>un</strong><br />
K<strong>un</strong>gs beidzot atļāva nocietinātajiem pārkāpējiem iet pašiem savus ceļus, bet Ābrāmu no<br />
Šema līnijas izredzēja par Viņa likumu glabātāju nākamām paaudzēm.<br />
Ābrāms bija uzaudzis pagānisma <strong>un</strong> māņticības vidē. Pat viņa tēva nams, kurā gan tika<br />
saglabāta Dieva atzīšana, bija padevies apkārtnes pavedinošajiem iespaidiem, <strong>un</strong> kalpoja<br />
ne tikai Jehovam, bet arī citiem dieviem. (Joz. 24:2) Tomēr patiesā ticība nedrīkstēja izzust.<br />
Dievs vienmēr ir saglabājis atlikumu, kas Viņam kalpotu. Ādams, Sets, Metuzāls, Noa, <strong>un</strong><br />
Šems (sk. Pielikumā, 2. piezīme) nepārtrauktā līnijā no paaudzes paaudzē bija sargājuši<br />
Dieva dārgās atklāsmes. Par šo svēto atziņu tālāko mantinieku tagad kļuva Teras dēls.<br />
Elkudievība viņu vilināja uz visām pusēm, bet veltīgi. Palikdams uzticīgs starp<br />
neuzticīgajiem <strong>un</strong> nesamaitāts vispārējās atkrišanas vidē, viņš stipri turējās pie vienīgā<br />
patiesā Dieva pielūgšanas. “Tas K<strong>un</strong>gs ir tuvu visiem, kas Viņu piesauc, visiem, kas Viņu<br />
piesauc patiesībā.” (Ps. 145:18) Viņš Ābrāmam atklāja savu nodomu <strong>un</strong> deva tam skaidru<br />
izpratni par savu likumu prasībām <strong>un</strong> glābšanas iespēju, kuru sagādās Kristus.<br />
Ābrāmam tā laika ļaudīm tika dots sevišķi dārgs apsolījums, ka viņam būs ļoti daudz<br />
pēcnācēju <strong>un</strong> tie izveidos lielu tautu. “Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu <strong>un</strong> darīšu<br />
lielu tavu vārdu, <strong>un</strong> tu būsi par svētību.” Šim apsolījumam tika pievienots apgalvojums, ko<br />
ticības mantinieki vērtēja vairāk par visu, — ka no viņa līnijas celsies pasaules Pestītājs.<br />
“Es svētīšu tos, kas tevi svētī, <strong>un</strong> nolādēšu tos, kas tevi nolād, <strong>un</strong> tevī būs svētītas visas<br />
zemes ciltis.” (1. Moz. 12:2,3) Kā pirmais noteikums apsolījuma piepildīšanai sekoja<br />
ticības pārbaude; tika prasīts upuris.<br />
Ābrāmam tika sūtīta vēsts no Dieva: “Izej no savas zemes, no savas cilts <strong>un</strong> no savām<br />
tēva mājām uz zemi, kuru Es tev rādīšu.” (1. Moz. 12:1) Lai Dievs viņu varētu sagatavot<br />
lielajam darbam, svēto likumu glabāšanai, Ābrāmam bija nepieciešams pārraut visas saites<br />
ar savu līdzšinējo dzīvi. Radu <strong>un</strong> draugu iespaids šo K<strong>un</strong>ga paredzēto apmācības procesu<br />
varētu traucēt, tādēļ viņam tagad, uzņemoties īpašu savienību ar Debesīm, virs zemes<br />
vajadzēja dzīvot starp svešiem ļaudīm, lai attīstītu no visas pasaules atšķirīgu raksturu.<br />
Savu rīcību viņš pat nespēja tā paskaidrot, lai draugi to saprastu. Garīgas lietas ir garīgi<br />
apspriežamas, <strong>un</strong> viņa nolūki <strong>un</strong> izturēšanās elkus pielūdzošajiem radiem nebūtu<br />
saprotami.<br />
“Ticības spēkā Ābrahāms ir paklausījis aicinājumam <strong>un</strong> gāja uz to vietu, ko nācās<br />
saņemt par mantojumu, <strong>un</strong> gāja, nezinādams, kurp viņš iet.” (Ebr. 11:8) Ābrāma<br />
nejautājošā paklausība ir viena no vispārsteidzošākajām liecībām uzticībai, kāda vien<br />
Bībelē atrodama. Viņa ticība bija “stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par<br />
neredzamām lietām”. (Ebr. 11:1) Paļaudamies uz dievišķo apsolījumu <strong>un</strong> bez jebkādas<br />
43
Change language