Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
pasākums beidzās ar kautiņu <strong>un</strong> asins izliešanu. Kā Dieva nepatikas izpausme no debesīm<br />
izlauzās zibeņi, izārdot torņa augšējo daļu. Cilvēkiem bija jāsaprot, ka pār visu vēl valda<br />
Dievs Debesīs. Līdz tam laikam visi r<strong>un</strong>āja vienu valodu. Tagad tie, kas viens otru varēja<br />
saprast, apvienojās atsevišķās grupās <strong>un</strong> aizgāja uz dažādām zemes pusēm. “Un tas K<strong>un</strong>gs<br />
tos izklīdināja no tās vietas pa visu zemes virsu, <strong>un</strong> viņi mitējās celt pilsētu.” (1. Moz. 11:8)<br />
Šī izkaisīšana veicināja zemes vispārēju apdzīvotību, <strong>un</strong> K<strong>un</strong>ga nodoms tika īstenots dzīvē<br />
tieši ar to darbu, kuru paredzēja Viņa plānu šķērsošanai.<br />
Bet ak, kāds zaudējums tas bija tiem, kuri nostājās pret Dievu! K<strong>un</strong>gs vēlējās, lai cilvēki<br />
izplatītos <strong>un</strong> apmestos kā tautas uz dzīvi dažādās zemes daļās, nesot sev līdzi Viņa prāta<br />
atzīšanu, lai patiesības gaisma neierobežotā spožumā atmirdzētu arī visās nākamajās<br />
paaudzēs. Uzticīgais taisnības sludinātājs Noa pēc Plūdiem dzīvoja vēl trīssimt piecdesmit<br />
gadus <strong>un</strong> Šems — piecsimts gadus, tā ka viņa pēcnācējiem bija izdevība iepazīties ar Dieva<br />
prasībām <strong>un</strong> Viņa rīcību attiecībā uz sentēviem. Bet tie negribēja klausīties šajās<br />
nepatīkamajās patiesībās; viņi nemaz nevēlējās domāt par Dievu, <strong>un</strong> ar valodu sajaukšanu<br />
tiem lielā mērā arī tika atņemta iespēja sar<strong>un</strong>āties ar tiem, kas varētu izplatīt gaismu.<br />
Bābeles cēlāji bija neapmierināti <strong>un</strong> nostājās pret K<strong>un</strong>gu. Kur tiem vajadzēja pateikties<br />
par Dieva žēlastību pret Ādamu <strong>un</strong> atcerēties Viņa laipno derību ar Nou, tie izrādīja<br />
nepatiku par Dieva bardzību sakarā ar pirmā pāra izdzīšanu no Ēdenes <strong>un</strong> kurnēja par<br />
pasaules iznīcināšanu Plūdos. Bet, nostājoties pret Dieva it kā patvaļīgo <strong>un</strong> bargo rīcību,<br />
viņi tajā pašā laikā labprāt pakļāvās visnežēlīgākā tirāna ieviestajai kārtībai. Sātans centās<br />
izsaukt ļaudīs nepatiku attiecībā uz upuriem, kam vajadzēja ainot Kristus nāvi, <strong>un</strong>, cilvēku<br />
prātam arvien vairāk aptumšojoties kalpošanā elkiem, viņš vadīja tos uz šo upuru viltošanu<br />
<strong>un</strong> savu bērnu sadedzināšanu uz elku altāriem. Ļaudīm novēršoties no Dieva, dievišķo<br />
īpašību — taisnības, skaidrības <strong>un</strong> mīlestības vietā stājās apspiešana, vardarbība <strong>un</strong><br />
zvēriskums.<br />
Bābeles iedzīvotāji bija nodomājuši dibināt no Dieva neatkarīgu pārvaldes iekārtu.<br />
Starp tiem bija daži, kas bijās Dievu, bet tie tika apmānīti no bezdievīgo prasībām <strong>un</strong><br />
ievilkti līdzi viņu plānos. Šo uzticīgo dēļ Dievs ar sodu vēl vilcinājās <strong>un</strong> deva visiem laiku<br />
atklāt savu īsto raksturu. Apstākļiem noskaidrojoties, Dieva bērni centās ļaudis atturēt no<br />
viņu nodoma, bet tie bija pārāk vienoti savā Debesis izaicinošajā pasākumā. Ja viņiem būtu<br />
atļauts netraucēti rīkoties tālāk, tad tikumība pasaulē kļūtu samaitāta jau pašā sākumā. Viņu<br />
savienība bija dibināta uz sacelšanās pamatiem, <strong>un</strong> valsti tie gribēja iekārtot sevis<br />
pagodināšanai, kurā nebūtu vietas ne Dieva pārvaldībai, ne Viņa godam. Ja šādu<br />
sazvērestību paciestu tālāk, tad virsroku gūtu vara, kas no zemes virsas izskaustu taisnību<br />
<strong>un</strong> reizē ar to arī mieru, laimi <strong>un</strong> drošību. Dieva likumu vietā, kuri ir “svēti, taisni <strong>un</strong> labi”<br />
(Rom. 7:12), cilvēki gribēja ieviest tādus, kas atbilstu viņu pašu patmīlīgās <strong>un</strong> briesmīgās<br />
sirds nodomiem.<br />
41
Change language