Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
pēcnācēju cilts nāk svētība.” (Ps. 37:18,26) “Tad nu tev būs atzīt, ka tas K<strong>un</strong>gs, tavs Dievs,<br />
ir Dievs, kas ir uzticīgs Dievs <strong>un</strong> kas derību tur <strong>un</strong> dara žēlastību tiem līdz tūkstošam<br />
augumam, kuri Viņu mīl <strong>un</strong> tur Viņa baušļus.” (5. Moz. 7:9)<br />
Kādu laiku Noas pēcnācēji turpināja dzīvot kalnos, kur bija nosēdies šķirsts. Viņu<br />
skaitam pieaugot, atkrišana izraisīja šķelšanos. Kas vēlējās aizmirst Radītāju <strong>un</strong> atmest<br />
Viņa likuma ierobežojumus, tie pastāvīgi jutās apgrūtināti no viņu biedru dievbijīgā<br />
dzīvesveida <strong>un</strong> mācībām, tādēļ nolēma no Dieva pielūdzējiem aiziet. Viņi pārvietojās uz<br />
Sineāras līdzenumiem pie Eifratas upes. Tos vilināja šīs vietas skaistums <strong>un</strong> zemes<br />
auglīgums, tā ka tie nolēma tur apmesties uz pastāvīgu dzīvi.<br />
Šeit viņi apņēmās uzcelt pilsētu <strong>un</strong> tik augstu torni, lai par to brīnītos visa pasaule. Šim<br />
nolūkam ļaudis vajadzēja atturēt no izklīšanas. Dievs cilvēkiem bija pavēlējis izplatīties<br />
pa visu zemi, lai to piepildītu <strong>un</strong> sev pakļautu, bet Bābeles cēlāji nolēma palikt kopā <strong>un</strong><br />
nodibināt monarhiju, kas beidzot apņemtu visu pasauli. Tā viņu pilsēta kļūtu par<br />
<strong>un</strong>iversālas impērijas metropoli; tās godība izsauktu pasaules apbrīnu <strong>un</strong> cieņu <strong>un</strong> padarītu<br />
slavenus cēlājus. Lieliskais, debesīs sniedzošais tornis kļūtu par tā cēlāju gudrības <strong>un</strong> spēka<br />
pieminekli <strong>un</strong> paustu viņu slavu visām nākamajām paaudzēm.<br />
Sineāras līdzenuma iedzīvotāji neticēja Dieva derībai, ka Viņš vairs nevedīs Plūdus pār<br />
Zemi. Daudzi no tiem pat noliedza Dieva esamību <strong>un</strong> Plūdu izcelšanos pierakstīja<br />
dabiskiem cēloņiem. Daži gan ticēja kādai augstākai Būtnei <strong>un</strong> pieļāva domu, ka Tā ir<br />
izpostījusi pirmsplūdu pasauli, bet viņu sirds, tāpat kā Kainam, sacēlās pret Dievu. Viens<br />
no torņa celšanas mērķiem bija rūpes par pašu personisko drošību varbūtēju plūdu<br />
gadījumā. Celdami torni augstāk par to līmeni, kuru aizsniedza Plūdu ūdeņi, viņi cerēja<br />
izbēgt visām iespējamām briesmām. Tiecoties mākoņos, tie vēlējās noskaidrot arī Plūdu<br />
cēloņus. Viss pasākums bija vērsts uz to, lai vairāk <strong>un</strong> vairāk izceltu projektētāju lepnību<br />
<strong>un</strong> vadītu nākamo paaudžu prātus prom no Dzīvā Dieva pie kalpošanas elkiem.<br />
Kad tornis bija daļēji uzcelts, vienu tā daļu izmantoja celtnieku dzīvokļiem. Citas,<br />
greznāk izrotātās telpas veltīja dieviem. Ļaudis priecājās par sasniegto <strong>un</strong> slavēja zelta <strong>un</strong><br />
sudraba dievus, vērsdamies pret debesu <strong>un</strong> zemes Valdnieku. Bet pēkšņi šis tik veiksmīgi<br />
iesāktais darbs apstājās. Lai izjauktu celtnieku nodomu, uz zemi tika sūtīti eņģeļi. Tornis<br />
jau bija sasniedzis ievērojamu augstumu, <strong>un</strong> strādniekiem celtnes augšējā daļā nebija<br />
iespējams tieši sazināties ar tiem, kas strādāja lejā. Šajā nolūkā dažādās vietās bija izvietoti<br />
ziņneši, kas saņēma rīkojumus <strong>un</strong> nodeva tos tālāk nākamajiem, gan attiecībā uz<br />
visdažādākajiem materiāliem, gan par citiem ar darbu saistītiem jautājumiem. Bet tagad,<br />
vēstīm ejot no viena uz otru, ļaudis vairs nevarēja saprasties <strong>un</strong> pieprasīto materiālu vietā<br />
tika sagādāti tādi, kas nebija vajadzīgi, jo lejā saņemtie rīkojumi bieži vien bija pilnīgi<br />
pretēji augšā dotajiem. Sekoja sajukums <strong>un</strong> domstarpības. Viss darbs beidzot apstājās.<br />
Cēlāji nekādi nespēja izprast šos pārpratumus <strong>un</strong> dusmās vainoja viens otru. Viņu lielīgais<br />
40
Change language