Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Nodaļa 8 - Burtiska Nedēļa<br />
Tāpat kā Sabats, arī nedēļas izcelsme meklējama radīšanas dienās, <strong>un</strong> ziņojumu par to<br />
Bībele ir saglabājusi līdz pat mūsu laikam. Dievs pats noteica mēru pirmajai nedēļai kā<br />
paraugu visām nākamajām nedēļām līdz pat laika beigām. Kā visas citas, tā sastāvēja no<br />
septiņām burtiskām dienām. Sešas dienas tika izlietotas radīšanas darbam, bet septītajā<br />
dienā Dievs dusēja, <strong>un</strong> tad Viņš šo dienu iesvētīja <strong>un</strong> nošķīra kā dusas dienu cilvēkiem.<br />
Uz Sinaja dotajos likumos Dievs no ja<strong>un</strong>a apstiprināja gan nedēļu, gan tās izcelsmes<br />
faktu. Pēc tam, kad Viņš bija devis bausli: “Piemini Sabata dienu, ka tu to svētī”, <strong>un</strong><br />
noteicis, kas jādara sešās <strong>un</strong> ko nevajag darīt septītajā dienā, Viņš paskaidro tāda nedēļas<br />
cikla ievērošanas iemeslus, norādīdams uz sevi kā piemēru: “Jo sešās dienās ir tas K<strong>un</strong>gs<br />
radījis debesis <strong>un</strong> zemi, jūru <strong>un</strong> visu, kas tanīs atrodams, <strong>un</strong> septītajā dienā tas K<strong>un</strong>gs<br />
atdusējās; tāpēc tas K<strong>un</strong>gs svētīja Sabata dienu, lai tā būtu svēta.” (2. Moz. 20:8-11) Šis<br />
pamatojums ir skaists <strong>un</strong> iespaidīgs, ja radīšanas dienas saprotam burtiski. Pirmās sešas<br />
nedēļas dienas cilvēkiem dotas darbam, jo šo pirmās nedēļas laiku Dievs izlietoja radīšanas<br />
darbam. Septītajā dienā cilvēkiem no darba jāatturas, atceroties Radītāja dusu.<br />
Bet uzskati, ka pirmās nedēļas notikumi atbilst daudziem gadu tūkstošiem, ir krasā<br />
pretr<strong>un</strong>ā ceturtā baušļa izpratnei. Tas Radītāju attēlo tā, it kā Viņš pavēlētu cilvēkiem<br />
pieminēt burtisku nedēļu, lai atcerētos kaut kādu milzīgu <strong>un</strong> nenoteiktu laika periodu. Bet<br />
Dievs ar saviem radījumiem nekad tā nav rīkojies. Tas, ko Viņš tik saprotami izteicis, ar<br />
šādu pieņēmumu tiek padarīts nenoteikts <strong>un</strong> neskaidrs. Tā ir neticība tās visbīstamākajā <strong>un</strong><br />
visviltīgākajā pakāpē. Tās īstais raksturs šeit ir tā aizplīvurots, ka daudzi, kas apliecina<br />
ticību Bībelei, paši turas pie šiem uzskatiem <strong>un</strong> tos māca arī citiem. “Ar tā K<strong>un</strong>ga vārdu ir<br />
radītas debesis, <strong>un</strong> viss debesu spēks ir radīts ar viņa mutes elpu. (..) Jo Viņš r<strong>un</strong>āja, <strong>un</strong> tā<br />
notika, Viņš pavēlēja, <strong>un</strong> viss radās.” (Ps. 33:6,9)<br />
Bībele neatzīst nekādus ilgus laikmetus, kuros zeme būtu pamazām attīstījusies no<br />
haosa. Par katru sekojošo radīšanas dienu Svētie Raksti paskaidro, ka tās sastāvēja no<br />
vakara <strong>un</strong> rīta <strong>un</strong> līdzinājās visām nākamajām dienām. Katras dienas beigās norādīts uz<br />
Radītāja padarīto darbu. Un, noslēdzot ziņojumu par pirmo nedēļu, teikti vārdi: “Šis ir tas<br />
stāsts par debess <strong>un</strong> zemes izcelšanos, kad tās tika radītas.” (1. Moz. 2:4) Tas nav<br />
savienojams ar domu, ka radīšanas dienas būtu citādas nekā parastās dienas. Katra diena<br />
nosaukta par radīšanas dienu, jo ikvienā no tām Dievs veica daļu no radīšanas darba.<br />
Ģeologi apgalvo, ka viņi zemē varot atrast pierādījumus, ka tā esot daudz vecāka, nekā<br />
to māca Mozus grāmata. Tiek atrakti cilvēku <strong>un</strong> dzīvnieku kauli, arī kara piederumi,<br />
pārakmeņojušies koki utt., daudz lielāki nekā tagad sastopamie vai tie, kas bijuši pirms<br />
gadu tūkstošiem, <strong>un</strong> no tā secina, ka zeme bijusi apdzīvota jau sen pirms laika, kas minēts<br />
ziņojumā par radīšanu, kad cilvēki augumā pārsnieguši tagad esošos. Tādi uzskati daudzus,<br />
35
Change language