Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
sānos. Apgaismojums tika plānots no augšas, <strong>un</strong> dažādās telpas bija tā iekārtotas, lai gaišs<br />
būtu it visur. Šķirsta celšanai lietoja ciprešu koku, ko puve neskāra gadsimtiem ilgi. Šīs<br />
milzu celtnes iekārtošana bija ļoti gauss <strong>un</strong> smags darbs. Koku milzīgā lieluma <strong>un</strong> cietuma<br />
dēļ apstrādāšana prasīja daudz ievērojamāku piepūli, nekā tagad pie kuģu korpusa būves,<br />
kaut arī tā laika cilvēku spēks bija daudz lielāks. Tika darīts viss, ko cilvēks varēja darīt.<br />
Un tomēr šķirsts pats no sevis nespētu turēties pretī vētrām, kurām vajadzēja nākt pār zemi.<br />
Vienīgi Dievs varēja pasargāt savus kalpus šajos bangojošajos ūdeņos.<br />
“Ticības spēkā Noa, dievbijīgs būdams, saņēma Dieva aizrādījumu attiecībā uz vēl<br />
neredzamo <strong>un</strong> savā gādībā uztaisīja šķirstu sava nama glābšanai; tās dēļ viņš nicināja<br />
pasauli <strong>un</strong> kļuva tās taisnības mantinieks, kas nāk no ticības.” (Ebr. 11:7) Izteikdams<br />
brīdinājumu pasaulei, Noa ar saviem darbiem liecināja, ka tic šai brīdinošajai vēstij. Tā<br />
viņa ticība kļuva pilnīga <strong>un</strong> arī citiem redzama. Viņš sniedza pasaulei piemēru, ka tic tam,<br />
ko Dievs saka. Šķirsta būvē viņš ieguldīja visu savu īpašumu. Kad Noa milzu laivu sāka<br />
celt uz sauszemes, no visām pusēm nāca ļaužu pulki, lai redzētu šo sevišķo skatu <strong>un</strong><br />
paklausītos īpatnējā sludinātāja nopietnajos, dedzīgajos vārdos. Katrs āmura sitiens pie<br />
šķirsta būves nodeva ļaudīm svinīgu liecību.<br />
No sākuma šķita, ka sniegto brīdinājumu pieņems daudzi, tomēr tie neatgriezās pie<br />
Dieva no visas sirds. Viņi nebija gatavi atstāt savus grēkus. Garais laika sprīdis līdz Plūdu<br />
nākšanai pārbaudīja viņu ticību, <strong>un</strong> tie šo pārbaudi neizturēja. Vispārējās neticības pārspēti<br />
tie beidzot pievienojās saviem agrākajiem draugiem svinīgās vēsts atmešanā. Daži jutās<br />
dziļi aizkustināti <strong>un</strong> būtu klausījuši biedinājuma vārdus, bet visapkārt bija tik daudzi, kas<br />
smējās <strong>un</strong> zobojās, ka arī viņus pārņēma tas pats gars — pretoties žēlastības aicinājumam,<br />
<strong>un</strong> tie kļuva par drošākajiem <strong>un</strong> izaicinošākajiem smējējiem; jo neviens nav tik nesavaldīgs<br />
<strong>un</strong> neiet tik tālu savos grēkos kā tie, kuri kādreiz ir pieņēmuši gaismu, bet pēc tam nostājas<br />
pret Dieva Gara pārliecinošo iespaidu.<br />
Ne visi tā laika cilvēki vārda tiešākajā nozīmē bija elku kalpi. Daudzi sevi uzskatīja par<br />
Dieva pielūdzējiem. Tie apgalvoja, ka viņu elku bildes esot dievības attēlojums <strong>un</strong> ka<br />
cilvēki ar to iegūstot skaidrāku priekšstatu par Dievu. Šī šķira pirmā atmeta Noas<br />
sludināšanu. Viņu cenšanās attēlot Dievu ar materiālo pasauli padarīja tos aklus pret Dieva<br />
majestāti <strong>un</strong> varenību; tie vairs nespēja izprast Viņa rakstura skaidrību, ne arī Viņa prasību<br />
svētumu <strong>un</strong> nemainīgumu. Jo vispārīgāks kļuva grēks, jo mazāk grēcīgs tas šķita, <strong>un</strong><br />
beidzot tie paziņoja, ka dievišķie likumi vairs neesot spēkā, jo sodīt pārkāpējus esot pret<br />
Dieva dabu; viņi noliedza, ka zemi varētu piemeklēt Dieva sodība. Ja tā laika cilvēki būtu<br />
klausījuši Dieva likumiem, tad tie Viņa kalpa brīdinošajos vārdos pazītu Dieva balsi, bet<br />
līdz ar gaismas atmešanu viņu prāts bija tik tālu aptumšots, ka tie Noas vēstī tiešām<br />
saskatīja tikai tukšus maldus.<br />
33
Change language