Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Nodaļa 7 - Plūdi<br />
Noas dienās pār zemi gulēja divkāršs lāsts — Ādama pārkāpuma <strong>un</strong> Kaina izdarītās<br />
slepkavības dēļ. Tomēr tas vēl nebija sevišķi pārveidojis dabas ārējo izskatu. Trūdēšanas<br />
pazīmes bija acīm redzamas, bet Dieva aizgādībā zeme vēl arvien bija skaista <strong>un</strong> bagāta.<br />
Pakalnus klāja majestātiski koki, ap kuriem vijās augļu pārpilnās vīnogulāju stīgas. Plašie,<br />
dārziem līdzīgie klajumi tērpās krāšņā zaļumā <strong>un</strong> gaisu pildīja tūkstošiem ziedu jaukā<br />
smarža. Zemes augļi bija tik daudzveidīgi, ka, likās, tiem nav robežu. Koki ar savu lielumu<br />
<strong>un</strong> skaistumu, kā arī ar simetrijas pilnību tālu pārsniedza mūsdienās sastopamos. Koksne<br />
sastāvēja no smalkām šķiedrām <strong>un</strong> cietas vielas, kas stipri atgādināja akmeni <strong>un</strong> izturības<br />
ziņā tikai nedaudz no tā atpalika. Visur lielos daudzumos varēja atrast zeltu <strong>un</strong><br />
dārgakmeņus.<br />
Cilvēce vēl bija saglabājusi daudz pirmatnējā spēka. Tikai nedaudzas paaudzes bija<br />
pagājušas, kopš Ādams vairs nevarēja pieiet kokam, kas pagarināja cilvēka mūžu, bet<br />
tomēr to vēl arvien mēroja gadu simtiem. Ja šie ilgi dzīvojošie <strong>un</strong> apdāvinātie ļaudis būtu<br />
svētījušies, lai kalpotu Dievam, tad viņi Radītāja vārdu darītu slavenu virs zemes <strong>un</strong> atbilstu<br />
nolūkam, kādēļ tiem bija dota dzīvība. Bet viņi to nedarīja. Tajā laikā dzīvoja daudz vareni,<br />
liela auguma <strong>un</strong> spēcīgi vīri, slaveni ar savu gudrību, spējīgi veikt vissarežģītākos <strong>un</strong><br />
brīnišķīgākos darbus, bet viņu vaina ar neierobežotu nodošanos grēkam bija proporcionāla<br />
to gudrībai <strong>un</strong> gara spējām.<br />
Šiem pirmsplūdu ļaudīm Dievs bija devis lielas <strong>un</strong> bagātas dāvanas, bet viņi tās izlietoja<br />
sevis pagodināšanai <strong>un</strong> svētības pārvērta lāstos, jo tām pieķērās vairāk nekā pašam svētību<br />
Devējam. Zeltu, sudrabu, dārgakmeņus <strong>un</strong> vislabākos kokus tie izlietoja savu mājvietu<br />
celšanai <strong>un</strong> iekārtošanai, cenšoties viens otru pārspēt dzīvokļu izgreznošanā <strong>un</strong> izdomas<br />
bagātībā. Nododamies izpriecām <strong>un</strong> ļa<strong>un</strong>umam, viņi tiecās apmierināt vienīgi savas lepnās<br />
sirds iekāres. Nevēlēdamies Dievu ne atzīt, ne atcerēties, tie drīz vien sāka Viņu pilnīgi<br />
noliegt <strong>un</strong> Dieva vietā pielūdza dabu. Tie pagodināja cilvēka ģēniju, kalpoja savam roku<br />
darbam <strong>un</strong> mācīja bērnus locīt ceļus izgrieztu tēlu priekšā. Zaļajos laukos <strong>un</strong> vareno koku<br />
ēnā viņi iekārtoja altārus saviem elkiem. Plašās birzis, kuras visu gadu saglabāja savu lapu<br />
rotu, tika veltītas neīsto dievu pagodināšanai. Ar šīm birzīm bija savienoti grezni dārzi; pār<br />
viņu garajām līkloču alejām pāri liecās visdažādāko šķirņu augļu koki. Tos rotāja<br />
iespaidīgas statujas, <strong>un</strong> tur bija viss, kas cilvēku varēja sajūsmināt vai kalpot baudkāro<br />
ļaužu tieksmēm, vilinot viņus piedalīties elku pielūgšanā.<br />
Cilvēki aizmirsa Dievu <strong>un</strong> pielūdza savu izdomu tēlus, kam sekoja arvien dziļāka <strong>un</strong><br />
dziļāka pagrimšana. Dziesminieks apraksta iespaidu, kādu uz elku pielūdzējiem atstāj šo<br />
tēlu pagodināšana. Viņš saka: “Tādi pat ir arī tie, kas tos darina <strong>un</strong> kas uz tiem paļaujas.”<br />
(Ps.115:8) Cilvēka prātā ir nerakstīts likums, ka mēs pārveidojamies uzlūkojot. Cilvēks<br />
nevar pacelties augstāk par to, kādi ir viņa patiesības, skaidrības <strong>un</strong> svētuma priekšstati. Ja<br />
31
Change language