Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Redzot, ka viņa upuris tiek atmests, Kains kļuva dusmīgs uz Dievu <strong>un</strong> Ābelu; viņš<br />
dusmojās, ka K<strong>un</strong>gs dievišķi noteiktā upura vietā nepieņēma cilvēka pienesto aizvietojumu<br />
<strong>un</strong> ka Ābels atrada par labāku paklausīt Dievam <strong>un</strong> negribēja pievienoties viņa dumpīgajai<br />
rīcībai. Lai gan Kains neņēma vērā Dieva pavēli, tomēr K<strong>un</strong>gs viņu neatstāja. Viņš vēl<br />
gribēja r<strong>un</strong>āt ar vīru, kurš bija rīkojies tik neprātīgi. K<strong>un</strong>gs Kainam sacīja: “Kāpēc tu esi<br />
apskaities? Kāpēc tavs vaigs raugās nikni?” (1. Moz. 4:6) Ar eņģeli tika sūtīta dievišķā<br />
brīdinājuma vēsts: “Vai nav tā: ja tu esi labs, tu savu galvu vari pacelt, bet, ja tu dari ļa<strong>un</strong>u,<br />
tad grēks ir tavu durvju priekšā <strong>un</strong> tīko pēc tevis.(..)” (1. Moz. 4:7) Kainam pašam vajadzēja<br />
izvēlēties. Ja viņš paļautos uz apsolītā Pestītāja nopelnu <strong>un</strong> paklausītu Dieva norādījumiem,<br />
tad varētu baudīt Dieva labvēlību. Bet, ja gribēja palikt neticībā <strong>un</strong> pārkāpumos, tad nav<br />
iemesla sūdzēties, ka Dievs to atmetis.<br />
Grēka atzīšanas vietā Kains turpināja kurnēt par Dieva netaisno rīcību <strong>un</strong> nodoties<br />
skaudībai <strong>un</strong> naidam pret Ābelu. Dusmās viņš brālim izsacīja pārmetumus <strong>un</strong> centās arī to<br />
ieraut cīņā pret Dievu. Pazemīgi <strong>un</strong> tomēr noteikti <strong>un</strong> bezbailīgi Ābels nostājās par Dieva<br />
taisnību <strong>un</strong> laipnību. Viņš rādīja Kainam, kur tas kļūdās, <strong>un</strong> centās pārliecināt, ka ne Dievs,<br />
bet viņš ir rīkojies nepareizi. Ābels stāstīja, cik Dievs ir līdzcietīgs, saudzējot viņu vecākus,<br />
kur K<strong>un</strong>gs tos tūlīt varēja sodīt ar nāvi, <strong>un</strong> ka Viņš mīl cilvēkus, jo citādi nedotu savu<br />
nevainīgo svēto Dēlu, lai tas ciestu viņu vietā. Bet tas viss Kaina dusmas tikai pavairoja.<br />
Saprāts <strong>un</strong> sirdsapziņa viņam teica, ka Ābelam taisnība, bet viņš apskaitās, ka brālis,<br />
kas bija radis klausīt viņa padomam, tagad uzdrošinājās domāt savādāk. Kains dusmojās,<br />
ka Ābels tam nepievienojās dumpīgajā gājienā pret Dievu, <strong>un</strong> tādēļ niknuma uzplūdos savu<br />
brāli nogalināja.<br />
Kains neieredzēja <strong>un</strong> nogalināja brāli ne tāpēc, ka Ābels viņam būtu nodarījis ko ļa<strong>un</strong>u,<br />
bet gan “tāpēc, ka viņa darbi bija ļa<strong>un</strong>i <strong>un</strong> viņa brāļa darbi taisni”. (1. Jāņa 3:12) Tieši tādēļ<br />
bezdievīgie visos laikos ienīst tos, kas ir labāki par viņiem. Ābela paklausība <strong>un</strong><br />
nesatricināmā uzticība bija Kainam kā pastāvīgs pārmetums. “Jo ikviens, kas dara ļa<strong>un</strong>u,<br />
ienīst gaismu <strong>un</strong> nenāk pie gaismas, lai viņa darbi netiktu atklāti.” (Jāņa 3:20) Jo spožāka<br />
ir gaisma, ko izstaro uzticīgo Dieva kalpu raksturs, jo redzamāk atklājas bezdievīgo grēki<br />
<strong>un</strong> jo noteiktākas kļūst viņu pūles iznīcināt tos, kas traucē viņu mieru.<br />
Ābela nogalināšana bija pirmais piemērs ienaidam, kas pēc Dieva norādījuma pastāvēs<br />
starp čūsku <strong>un</strong> sievas sēklu, — starp sātanu <strong>un</strong> tā pavalstniekiem no vienas puses <strong>un</strong> Kristu<br />
<strong>un</strong> Viņa piekritējiem no otras. Ar cilvēku pirmo grēku sātans ieguva virsvaldību pār visu<br />
cilvēci, bet Kristus sagādāja iespēju šo jūgu nomest. Katru reizi, kad kāda dvēsele, ticot uz<br />
Dieva Jēru, atsakās grēkot, tūlīt iedegas sātana dusmas. Ābela svētā dzīve liecināja pret<br />
sātana apgalvojumu, ka cilvēkam nav iespējams ievērot Dieva likumus. Kad Kains, ļa<strong>un</strong>ā<br />
gara skubināts, redzēja, ka nevar valdīt pār Ābelu, viņš tā apskaitās, ka nonāvēja savu brāli.<br />
Un visur, kur vien kāds nostāsies par Dieva likumu taisnīgumu, tur pret viņu atklāsies tas<br />
25
Change language