Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Pēc ārējā izskata viņu reliģija līdz zināmam p<strong>un</strong>ktam bija līdzīga, bet tālāk jau atšķirība<br />
starp abiem bija ļoti liela.<br />
“Ticības spēkā Ābels ir nesis Dievam labāku upuri nekā Kains (..).” (Ebr. 11:4) Ābels<br />
ņēma vērā atpestīšanas lielos pamatprincipus. Viņš sevi atzina par grēcinieku <strong>un</strong> saprata,<br />
ka grēks <strong>un</strong> tā alga — nāve tam neļauj tuvoties Dievam. Viņš pienesa nokauto upuri,<br />
ziedoto dzīvnieku, tādā veidā atzīdams pārkāptā likuma prasības. Redzot izlietās asinis,<br />
viņš raudzījās uz Upuri nākotnē — pie krusta Golgātā mirstošo Jēzu <strong>un</strong>, uzticēdamies šai<br />
paredzētajai atpirkšanas maksai, saņēma apliecinājumu, ka ir taisns <strong>un</strong> viņa upuris tiek<br />
pieņemts.<br />
Kainam bija tādas pašas iespējas iepazīties <strong>un</strong> ņemt vērā šīs svarīgās atziņas. Viņš<br />
nekļuva par patvaļīgas rīcības upuri, jo nebija tā, ka viens brālis no Dieva būtu nolemts<br />
pieņemšanai, otrs — pazušanai. Tikai Ābels izvēlējās ticību <strong>un</strong> paklausību, bet Kains<br />
neticību <strong>un</strong> pretošanos. Tas arī izšķīra visu lietu.<br />
Kains <strong>un</strong> Ābels pārstāv divas ļaužu šķiras, kas pasaulē pastāvēs līdz pat laika galam.<br />
Viena šķira sev par labu izlieto par grēkiem nozīmēto Upuri; otra — iedrošinās paļauties<br />
tikai uz saviem personīgajiem nopelniem; viņu upurim trūkst dievišķās starpniecības<br />
spēka, <strong>un</strong> tāpēc tas cilvēkam nenodrošina Dieva labvēlību. Mūsu pārkāpumi var tikt piedoti<br />
vienīgi pateicoties Jēzus nopelnam. Kas domā, ka var iztikt bez Kristus asinīm, ka tiem nav<br />
vajadzīga Dieva žēlastība vai ka Viņa labvēlību var iemantot ar personīgiem darbiem, tie<br />
pieļauj tādu pašu kļūdu, kā Kains. Ja viņi nepieņem šķīstījošās asinis, tad paliek zem lāsta,<br />
jo vienkārši nav citas iespējas, kā varētu atbrīvoties no grēka verdzības.<br />
Dieva pielūdzēju grupa, kas seko Kaina piemēram, aptver pasaules iedzīvotāju lielāko<br />
daļu, jo gandrīz katra nepareiza reliģija ir dibināta uz tādiem pašiem pamatlikumiem, ka<br />
cilvēka izglābšanās atkarīga no viņa paša pūlēm. Daži apgalvo, ka cilvēcei vajadzīga nevis<br />
atpestīšana, bet attīstība, ka tā pati var kļūt cēlāka, svētāka <strong>un</strong> pati spēj atja<strong>un</strong>oties. Tāpat<br />
kā Kains, kas ar savu upuri, kur nebija ziedotas asinis, gribēja iegūt Dieva labvēlību, tā šie<br />
ļaudis grib pacelt cilvēku līdz dievišķai pilnībai, nepievēršot uzmanību Kristus atpirkšanas<br />
darbam. Stāsts par Kainu rāda, kādi būs rezultāti. Tas rāda, kā cilvēkam klājas bez Kristus.<br />
Cilvēcei pašai nav spēka atdzimt. Tā netiecas uz augšu, uz dievišķo, bet gan uz leju, uz<br />
sātanisko. Kristus ir mūsu vienīgā cerība. “Nav pestīšanas nevienā citā, jo nav neviens cits<br />
vārds zem debess cilvēkiem dots, kurā mums lemta pestīšana.” (Ap. d. 4:12)<br />
Patiesa ticība, kas paļaujas vienīgi uz Kristu, saskaņosies ar visām Dieva prasībām. No<br />
Ādama laikiem līdz pat mūsu dienām lielās cīņas degp<strong>un</strong>ktā ir prasība paklausīt Dieva<br />
likumiem. Visos laikos ir bijuši cilvēki, kas pārkāpj dažus Dieva baušļus <strong>un</strong> tomēr apgalvo,<br />
ka tiem ir tiesības uz Dieva labvēlību. Bet Raksti paskaidro, ka tieši darbi ticību dara<br />
pilnīgu. (Skat. Jēk. 2:4) Bez paklausības darbiem “ticība ir nedzīva”. “Kas saka: es esmu<br />
viņu atzinis, bet netur viņa baušļus, ir melis, <strong>un</strong> viņā nav patiesības.” (1. Jāņa 2:4)<br />
24
Change language