Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Nodaļa 5 - Kaina <strong>un</strong> Ābela Pārbaudījums<br />
Kains <strong>un</strong> Ābels — divi Ādama dēli — savā raksturā viens no otra ļoti atšķīrās. Ābels<br />
bija Dievam uzticīgs; viņš redzēja, ka Dievs pret kritušo cilvēku ir rīkojies taisni <strong>un</strong> žēlīgi<br />
<strong>un</strong> ar pateicību pieņēma pestīšanas cerību. Bet Kains nodevās sacelšanās jūtām <strong>un</strong> kurnēja<br />
pret Dievu par lāstu, kas Ādama grēka dēļ bija izteikts pār zemi <strong>un</strong> cilvēku cilti. Viņš savām<br />
domām ļāva iet to pašu ceļu, kas pie krišanas noveda sātanu. Viņš tīkoja paaugstināties <strong>un</strong><br />
apšaubīja dievišķo taisnību <strong>un</strong> autoritāti.<br />
Lai redzētu, vai viņi tic <strong>un</strong> paklausa Dieva Vārdam, abi brāļi tika pārbaudīti tāpat, kā<br />
Ādams. Viņi pazina cilvēces glābšanas plānu <strong>un</strong> izprata arī Dieva iekārtoto upuru sistēmu.<br />
Tie zināja, ka ar šiem upuriem jāparāda ticība Pestītājam, uz ko upuri norādīja, ar to<br />
atzīstot, ka ir pilnīgi atkarīgi no sava Glābēja piedodošās mīlestības. Viņi arī zināja, ka tādā<br />
veidā saskaņojoties ar dievišķo atpestīšanas plānu, tie paliks paklausīgi Dievam. Grēku<br />
nevarēja piedot bez asins izliešanas, <strong>un</strong>, upurējot sava ganāmpulka pirmajos, viņiem<br />
vajadzēja parādīt ticību Kristus asinīm kā apsolītai izpirkšanas maksai. Turklāt K<strong>un</strong>gam kā<br />
pateicības upurus vajadzēja dot arī pirmos ienākušos zemes augļus.<br />
Abi brāļi uzcēla vienādus altārus <strong>un</strong> katrs pienesa savu upuri. Saskaņā ar Dieva<br />
norādījumu, Ābels upurēja no sava ganāmpulka. “Un tas K<strong>un</strong>gs skatījās uz Ābelu <strong>un</strong> viņa<br />
dāvanām ar labpatiku.” (1. Moz. 4:4) No Debesīm krita ug<strong>un</strong>s <strong>un</strong> upuri aprija. Bet Kains<br />
neņēma vērā skaidri izteikto Dieva norādījumu <strong>un</strong> upurēja tikai augļus. Tāpēc arī nenotika<br />
nekāda zīme no Debesīm, kas rādītu, ka upuris ir atzīts. Ābels lūdza savu brāli Dievam<br />
tuvoties pa Viņa norādīto ceļu, bet brāļa lūgums Kainu darīja tikai vēl apņēmīgāku turēties<br />
pēc sava prāta. Būdams vecāks par Ābelu, viņš nevēlējās, ka to pamācītu, <strong>un</strong> šo padomu<br />
neņēma vērā.<br />
Kains Dieva priekšā nāca kurnēdams <strong>un</strong> savā sirdī neticēdams apsolītajam Upurim <strong>un</strong><br />
upuru pienešanas vajadzībai. Viņa ziedojums neizteica nekādu grēku nožēlu. Viņš domāja<br />
līdzīgi daudziem citiem šodien, ka tā būtu sava nespēka atzīšana, ja tas visos sīkumos<br />
ievērotu Dieva norādījumus <strong>un</strong> savu izglābšanu darītu atkarīgu vienīgi no ticības apsolītā<br />
Pestītāja salīdzinošajam darbam. Kains gribēja rīkoties patstāvīgi. Viņš pie Dieva gribēja<br />
nākt ar savu paša nopelnu. Viņš nevēlējās upurēt jēru, pienesot tā asinis kopā ar savām<br />
upura dāvanām, bet gribēja upurēt pats savus augļus, pats sava darba ieguvumu. Savu upuri<br />
viņš deva it kā parādīdams Dievam labvēlību, tādā veidā cerot saņemt dievišķo atzinību.<br />
Kains paklausīja tik daudz, ka uzcēla altāri <strong>un</strong> tur upurēja, bet tā bija tikai daļēja paklausība.<br />
Svarīgākā daļa — nepieciešamība atzīt vajadzību pēc Glābēja — netika ņemta vērā.<br />
Attiecībā uz savu izcelsmi <strong>un</strong> reliģisko audzināšanu šie brāļi atradās līdzīgā stāvoklī.<br />
Abi bija grēcinieki <strong>un</strong> abi atzina Dieva prasības attiecībā uz Viņa godāšanu <strong>un</strong> pielūgšanu.<br />
23
Change language