Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
zeltu svarā seši simti seķeļus.” Šī vieta, kur Ābrahāms bija cēlis altāri, lai upurētu savu<br />
dēlu, <strong>un</strong> tagad svētuma iezīmēta ar šo atbrīvošanos no mēra, vēlāk tika izvēlēta Dieva nama<br />
celšanai Salamana vadībā.<br />
Pār Dāvida dzīves pēdējiem gadiem sabiezēja vēl kāda tumša ēna. Viņš jau bija<br />
sasniedzis septiņdesmit gadu vecumu. Agrāko gadu bēgšanas grūtības <strong>un</strong> pamestība,<br />
daudzie kari <strong>un</strong> vēlāko gadu rūpes <strong>un</strong> bēdas bija izsmēlušas viņa dzīvības spēkus. Kaut arī<br />
prāts bija skaidrs <strong>un</strong> stiprs, tomēr miesas nespēks <strong>un</strong> vecums ar ilgām pēc vientulības<br />
neļāva vairs savlaicīgi aptvert visu, kas notiek valstī, <strong>un</strong> tā atkal paša troņa tuvumā attīstījās<br />
sacelšanās. Atkal parādījās Dāvida tēvišķās lutināšanas augļi. Pēc troņa tagad tīkoja<br />
Adonja. Pēc izskata <strong>un</strong> savā izturēšanās veidā viņš bija “ļoti skaists” <strong>un</strong> patīkams, bet<br />
raksturā nesavaldīgs, nerēķinādamies ne ar kādiem pamatlikumiem. Savā ja<strong>un</strong>ībā tas<br />
pavisam maz tika ierobežots, “jo viņa tēvs to nekad neapgrūtināja, sacīdams: kāpēc tu tā<br />
dari?” Viņš tagad sacēlās pret Dieva autoritāti, kas tronim bija nozīmējis Salamanu. Kā<br />
iedzimto dotību, tā dievbijības ziņā Salamans bija vairāk piemērots Israēla valdnieka<br />
stāvoklim, nekā vecākais brālis. Un, kaut arī Dieva izvēle bija skaidri izteikta, Adonjam<br />
tomēr netrūka līdzjutēju. Daudzos noziegumos vainīgais Joābs līdz šim nebija parādījis<br />
neuzticību tronim, bet tagad viņš pievienojās sazvērestībai pret Salamanu, <strong>un</strong> to darīja arī<br />
priesteris Abjatars.<br />
Sacelšanās jau bija pilnīgi sagatavota; sazvērnieki sanāca kopā uz lieliem svētkiem<br />
pilsētas tiešā tuvumā, lai izsludinātu par ķēniņu Adonju. Tomēr viņu plānus šķērsoja<br />
nedaudzu uzticīgu cilvēku ātrā rīcība, starp kuriem galvenie bija priesteris Cadoks,<br />
pravietis Nātans <strong>un</strong> Salamana māte Batseba. Viņi par visu pastāstīja ķēniņam, atgādinot,<br />
ka pēc dievišķā norādījuma uz troņa vajadzētu nākt Salamanam. Dāvids tūlīt atteicās no<br />
troņa Salamana labā, kuru nekavējoties svaidīja <strong>un</strong> izsludināja par ķēniņu. Ar to<br />
sazvērestība bija sagrauta. Tās galvenie dalībnieki saņēma nāves sodu. Taupīta tika<br />
Abjatara dzīvība, ņemot vērā viņa amatu <strong>un</strong> agrāko uzticību Dāvidam; tomēr to atcēla no<br />
augstā priestera amata, kas pārgāja uz Cadoka līniju. Joābs <strong>un</strong> Adonja uz laiku tika<br />
saudzēti, bet pēc Dāvida nāves arī tie saņēma sodu par savu noziegumu. Sprieduma<br />
izpildīšana pie Dāvida dēla noslēdza četrkārtējo sodību, kas liecināja par Dieva lielo<br />
nepatiku attiecībā uz tēva grēku.<br />
Jau no Dāvida valdīšanas sākuma viens no viņa visvairāk lolotajiem plāniem bija<br />
tempļa būve K<strong>un</strong>gam. Kaut arī viņam neatļāva šo plānu īstenot dzīvē, tomēr viņš tā<br />
atbalstīšanai nodevās ar lielu degsmi <strong>un</strong> nopietnību. Viņš bagātīgi sagādāja visdārgākos<br />
materiālus — zeltu, sudrabu, oniksa akmeņus <strong>un</strong> dažādus krāsainus akmeņus; marmoru <strong>un</strong><br />
vislabākos kokus. Un tagad šīs vērtīgās bagātības, kuras viņš bija sakrājis, vajadzēja uzticēt<br />
citiem, jo cita vīra rokām bija jāuzceļ nams Šķirstam — Dieva klātbūtnes simbolam.<br />
288
Change language