Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
gan līdz šim sevi bija parādījis kā cilvēku bez sirdsapziņas. Viņš sacīja: “Lai tas K<strong>un</strong>gs<br />
pavairotu tautu, kāda viņa tagad ir, skaita ziņā simtkārtīgi! Bet, mans k<strong>un</strong>gs <strong>un</strong> ķēniņ, vai<br />
tie visi tomēr nav kalpi manam k<strong>un</strong>gam? Kāpēc mans k<strong>un</strong>gs kavē laiku ar šādu vēlēšanos?<br />
Kādēļ viņš grib kļūt par vainas iemeslu Israēlam?” Bet ķēniņa pavēle Joābam bija<br />
neatsaucama, <strong>un</strong> Joābs devās ceļā. Viņš pārstaigāja visu Israēlu <strong>un</strong> nāca atpakaļ uz<br />
Jeruzālemi.” Skaitīšana vēl nebija pabeigta, kad Dāvids atzina savu grēku. Sevi<br />
nosodīdams, “viņš sacīja Dievam: “Es esmu ļoti grēkojis, ka es esmu šo lietu izdarījis, bet<br />
tagad es tevi ļoti lūdzu, nepiemini sava kalpa noziegumu! Es tiešām esmu ļoti aplami<br />
rīkojies.” Nākamajā rītā pravietis Gads Dāvidam sniedza šādu vēsti: “Tā saka tas K<strong>un</strong>gs:<br />
Izvēlies sev, vai nu lai trīs gadus valda bads, vai tev būs trīs mēnešus bēgt no saviem<br />
pretiniekiem, pēc tam, kad jūsu ienaidnieku zobens būs jūs pieveicis <strong>un</strong> postīšana nāks no<br />
viņiem, — jeb vai lai trīs dienas valda tā K<strong>un</strong>ga zobens ar mēri visā zemē tā, ka tā K<strong>un</strong>ga<br />
eņģelis nes nāvi visos Israēla novados? — Un nu tagad izraugi, kādu atbildi lai es nesu<br />
tam, kas mani ir sūtījis!”<br />
“Tad Dāvids sacīja Gadam: “Man ir ļoti lielas bailes! Es labāk vēlētos krist tā K<strong>un</strong>ga<br />
rokā, jo bezgalīga ir Viņa žēlastība, bet es gan nevēlos krist cilvēku rokā!” (2. Sam. 24:14)<br />
Zemi piemeklēja mēris, kas Israēlā iznīcināja septiņdesmit tūkstošus. Sērga vēl nebija<br />
skārusi galvaspilsētu, kad “Dāvids pacēla savas acis, <strong>un</strong> ieraudzīja tā K<strong>un</strong>ga eņģeli stāvam<br />
starp zemi <strong>un</strong> debesīm, <strong>un</strong> tam bija atvēzts zobens viņa rokā, izstiepts pār Jeruzālemi, tad<br />
Dāvids līdz ar vecajiem, maisos ietinušies, metās zemē uz sava vaiga.” Ķēniņš lūdza Dievu<br />
Israēla labā. “Vai es tas nebiju, kas noteica, lai izdara tautas skaitīšanu, <strong>un</strong> es esmu tas, kas<br />
grēkojis <strong>un</strong> izdarījis visai ļa<strong>un</strong>u pārkāpumu! Bet šīs avis, ko tās ir darījušas? Ak K<strong>un</strong>gs,<br />
mans Dievs! Lai Tava roka vēršas pret mani <strong>un</strong> pret manu dzimtu, bet lai pār tavu tautu<br />
nenāk piemeklējums!”<br />
Ļaužu skaitīšana iedzīvotājos radīja neapmierinātību, tomēr viņi sevī kopa to pašu<br />
grēku, kas tā rīkoties pamudināja Dāvidu. Kā, vēršoties pret Absaloma grēku K<strong>un</strong>gs izveda<br />
sodību pār Dāvidu, tā reizē ar Dāvida kļūdu Viņš tagad sodīja Israēla grēkus.<br />
Postītājs eņģelis savā gājumā bija apstājies ārpus Jeruzālemes. Viņš stāvēja Morijas<br />
kalnā “jebusieša Ornana klonā”. Pravieša pamācīts, Dāvids gāja uz šo kalnu <strong>un</strong> tur uzcēla<br />
altāri K<strong>un</strong>gam, “<strong>un</strong> upurēja dedzināmos upurus <strong>un</strong> kaujamos pateicības upurus; <strong>un</strong> kad viņš<br />
to K<strong>un</strong>gu piesauca, tad Viņš tam atbildēja ar ug<strong>un</strong>i no debesīm pār dedzināmo upuru<br />
altāri”. “Tā tas K<strong>un</strong>gs izlīdzinājās ar zemi <strong>un</strong> novērsa piemeklējumu no Israēla.” (1. Laiku<br />
21:26; 2. Sam. 24:25)<br />
Vietu, kur uzcēla šo altāri <strong>un</strong> ko turpmāk uzskatīja par svētu zemi, Ornans piedāvāja<br />
ķēniņam kā dāvanu. Bet ķēniņš to atteicās tā pieņemt. Viņš sacīja: “Nē, bet es to visu gribu<br />
pirkt no tevis par pilnu samaksu, jo es negribu ņemt tam K<strong>un</strong>gam, kas ir tavs, nedz arī es<br />
upurēšu tādu dedzināmo upuri, kas iegūts par velti!” Tā Dāvids deva Ornanam par šo vietu<br />
287
Change language