Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Nodaļa 72 - Dāvida Pēdējie Gadi<br />
Absaloma krišana tūlītēju mieru valstij neatnesa. Dumpim bija pievienojusies tik liela<br />
tautas daļa, ka bez cilšu uzaicinājuma Dāvids negribēja atgriezties galvaspilsētā, lai atkal<br />
uzņemtos savus autoritatīvos pienākumus. Apjukumā, kas iestājās pēc Absaloma sakāves,<br />
nebija vērojama ātra <strong>un</strong> izšķiroša rīcība ķēniņa aicināšanai no ja<strong>un</strong>a ieņemt savu troni <strong>un</strong>,<br />
kad beidzot Jūda apņēmās vest Dāvidu atpakaļ, citās ciltīs pamodās greizsirdība <strong>un</strong> sekoja<br />
pretēja reakcija. Tā tomēr ātri tika apspiesta <strong>un</strong> Israēlā iestājās miers.<br />
Dāvida dzīves stāsts sniedz visiespaidīgākās liecības, kādas jebkad ir dotas par<br />
briesmām, kas dvēselei draud no varas, bagātības <strong>un</strong> pasaulīgā goda — lietām, kuras<br />
cilvēki visvairāk kāro. Maz ir to, kas jebkad būtu gājuši cauri piemērotākiem<br />
piedzīvojumiem šādas pārbaudes izturēšanai. Dāvida ja<strong>un</strong>ības gadu ganu gaitas, dzīves<br />
vienkāršību, pacietīgas pūles <strong>un</strong> saudzīgas rūpes par savu ganāmpulku, ciešo saskari ar<br />
dabu, kas viņā attīstīja lielās mūziķa <strong>un</strong> dzejnieka spējas <strong>un</strong> vadīja domas pie Radītāja, garo<br />
tuksneša dzīves laiku, kur bija vajadzīga drosme, izturība, pacietība <strong>un</strong> ticība Dievam, —<br />
to visu K<strong>un</strong>gs bija nozīmējis, lai viņu sagatavotu Israēla tronim. Dāvids bija piedzīvojis<br />
dārgus Dieva mīlestības pierādījumus <strong>un</strong> bagātīgi saņēmis Viņa Garu. Notikumos ar Saulu<br />
viņš bija redzējis cilvēciskās gudrības pilnīgu nevērtību. Un tomēr pasaulīgie panākumi <strong>un</strong><br />
gods tā novājināja Dāvida raksturu, ka kārdinātājs viņu atkal <strong>un</strong> atkal pārvarēja.<br />
Saskare ar pagānu tautām izraisīja vēlēšanos sekot viņu nacionālajiem ieradumiem <strong>un</strong><br />
iededzināja godkārīgas ilgas pēc pasaulīga lieluma. Israēls bija godājams kā Jehovas ļaudis,<br />
bet, attīstoties lepnumam <strong>un</strong> pašpaļāvībai, tie vairs negribēja apmierināties ar šo vienkāršo<br />
priekšrocību. Viņi vēlējās izcelties citu tautu starpā. Šāds gars nevarēja neizaicināt<br />
kārdināšanas. Gribēdams paplašināt savu iespaidu visā apkārtnē, Dāvids apņēmās<br />
palielināt armiju, pieprasot militāru kalpošanu no visām attiecīga vecuma personām. Lai to<br />
īstenotu dzīvē, radās nepieciešamība pēc tautas skaitīšanas. Uz šo rīcību ķēniņu vadīja<br />
lepnums <strong>un</strong> godkāre. Ļaužu skaitīšana parādītu valsts necilo stāvokli, Dāvidam uzkāpjot<br />
tronī <strong>un</strong> tās spēku <strong>un</strong> labklājību viņa valdīšanas laikā. Turpmāk tas viss vēl stiprinātu jau<br />
tā lielo pašpaļāvību kā pie ķēniņa, tā ļaudīs. Raksti saka: “Un reiz cēlās sātans pret Israēlu<br />
<strong>un</strong> pavedināja Dāvidu saskaitīt Israēlu.” (1. Laiku 21:1) Israēla labklājība Dāvida<br />
valdīšanas laikā vairāk gan bija attiecināma uz Dieva svētībām, nekā uz ķēniņa spējām vai<br />
armijas stiprumu. Bet valsts militāro spēku palielināšana apkārtējās tautās radīja iespaidu,<br />
ka Israēls paļaujas uz savu armiju, bet ne uz Jehovas spēku.<br />
Kaut arī Israēla ļaudis lepojās ar savu nacionālo lielumu, tomēr Dāvida plānu —<br />
paplašināt militāro dienestu — tie pieņēma ne visai labprāt. Paredzamā iesaukšana armijā<br />
izraisīja lielu neapmierinātību. Ļaudis uzskatīja, ka priesteru <strong>un</strong> zemes pārvaldnieku vietā,<br />
kas agrāk veica tautas skaitīšanu, tagad katrā ziņā jāizmanto armijas virsnieki. Šī pasākuma<br />
nolūks r<strong>un</strong>āja pretī Dieva pārvaldes iekārtas pamatlikumiem. Pat Joābs cēla iebildumus, lai<br />
286
Change language