Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
kā cilvēks <strong>un</strong> personīgi iepazītos ar sāpēm <strong>un</strong> kārdināšanām, kas jāpanes cilvēkam, jo tas<br />
nepieciešams, lai varētu palīdzēt tiem, kas tiks kārdināti. (Ebr. 2:18) Kad Skolotāja<br />
uzdevums būs pabeigts, Viņš nodosies bezdievīgu cilvēku rokās, — Viņu nozākās <strong>un</strong><br />
mocīs tā, kā vien sātans to var izdomāt. Viņam būs jāizcieš visnežēlīgākā nāve <strong>un</strong> kā<br />
grēciniekam jātiek paceltam starp debesīm <strong>un</strong> zemi. Ilgas st<strong>un</strong>das Viņam nāksies pavadīt<br />
briesmīgās nāves mokās, ka pat eņģeļi to nespēs izturēt <strong>un</strong> aizklās savas sejas, lai šo skatu<br />
neredzētu. Viņam nāksies izciest dvēseles sāpes, sava Tēva vaiga novēršanos, kad uz Viņu<br />
gulsies pārkāpēju noziegums — visas pasaules grēki.<br />
Eņģeļi nometās pie sava Pavēlnieka kājām <strong>un</strong> piedāvāja sevi kā upuri cilvēku labā.<br />
Tomēr neviena eņģeļa dzīvība nevarēja izpirkt grēka parādu; vienīgi Viņš, kas cilvēku bija<br />
radījis, spēja to arī atpirkt. Eņģeļiem gan vajadzēja piedalīties atpestīšanas plānā. Kristus<br />
tikai “īsu laiku bija padarīts mazāks par eņģeļiem”, (..) “lai Dieva žēlastībā baudītu nāvi<br />
par visiem”. (Ebr. 2:9) Uzņemoties cilvēcisko dabu, Viņš savā spēkā nebūs vairs tiem<br />
līdzīgs, <strong>un</strong> eņģeļiem vajadzēs Viņam kalpot, Viņu stiprināt <strong>un</strong> mierināt ciešanās. Viņiem<br />
vajadzēs būt par kalpojošiem gariem, kas tiks izsūtīti kalpot tiem, kuri iemantos pestīšanu.<br />
(Ebr. 1:14) Viņi aizsargās žēlastības pavalstniekus no ļa<strong>un</strong>o eņģeļu varas <strong>un</strong> tumsas, ko<br />
sātans pastāvīgi centīsies ap tiem izplatīt.<br />
Kad eņģeļi redzēs sava Valdnieka nāves mokas <strong>un</strong> pazemošanu, viņus pārņems sāpes<br />
<strong>un</strong> sašutums <strong>un</strong> tie vēlēsies Viņu atbrīvot no slepkavām, bet nedrīkstēs iejaukties vai<br />
aizkavēt kaut ko no tā, ko redzēs. Kristus ciešanas, bezdievīgo cilvēku izsmiekls <strong>un</strong><br />
ļa<strong>un</strong>prātības ir daļa no pestīšanas plāna <strong>un</strong>, kļūstot par cilvēku Glābēju, Viņš ar visu to ir<br />
samierinājies.<br />
Kristus eņģeļiem apgalvoja, ka ar savu nāvi Viņš daudzus atpirks <strong>un</strong> iznīcinās to, kam<br />
ir nāves vara. Viņš atkal atgūs valstību, kuru cilvēks pazaudējis grēkojot, <strong>un</strong> līdz ar Viņu<br />
to iemantos atpestītie, lai tur dzīvotu mūžīgi. Tiks iznīcināts grēks <strong>un</strong> grēcinieki, lai vairs<br />
nekad netraucētu ne Debesu, ne zemes mieru. Viņš pavēlēja eņģeļu pulkiem piekrist šim<br />
plānam, ko pieņēmis Viņa Tēvs, <strong>un</strong> priecāties, ka ar Viņa nāvi kritušais cilvēks atkal tiks<br />
samierināts ar Dievu.<br />
Tad Debesis piepildīja neizsakāms prieks. Atpestītās pasaules godība <strong>un</strong> laime atsvērs<br />
pat Dzīvības Lielk<strong>un</strong>ga ciešanas <strong>un</strong> upuri. Cauri Debesu telpai atbalsojās tās dziesmas<br />
pirmie akordi, kurai vēlāk vajadzēja skanēt Betlēmē: “Gods Dievam augstībā, miers virs<br />
zemes <strong>un</strong> cilvēkiem labs prāts.” (Lūk. 2:14) Ar vēl dziļāku līksmību nekā pie ja<strong>un</strong>a<br />
radīšanas darba “rīta zvaigznes kopā priekā dziedāja <strong>un</strong> visi Dieva dēli gavilēja”. (Īj. 38:7)<br />
Pirmais norādījums par atpestīšanu cilvēkam tika pateikts spriedumā čūskai: “Un Es<br />
celšu ienaidu starp tevi <strong>un</strong> sievu, starp tavu dzimumu <strong>un</strong> sievas dzimumu. Tas tev sadragās<br />
galvu, bet tu viņam iekodīsi papēdī.” (1. Moz. 3:15) Šis spriedums, izteikts mūsu pirmajiem<br />
vecākiem, tiem bija kā apsolījums. Pasludinādams karu starp cilvēku <strong>un</strong> sātanu, tas<br />
20
Change language