Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Nodaļa 70 - Dāvida Grēks <strong>un</strong> Nožēla<br />
Nātans Dāvidam paziņoja: “Tā saka tas K<strong>un</strong>gs, Israēla Dievs: Es esmu tevi svaidījis par<br />
ķēniņu Israēlam, <strong>un</strong> Es tevi esmu izglābis no Saula rokas. (..) Kāpēc tu esi noniecinājis tā<br />
K<strong>un</strong>ga vārdu, to darīdams, kas ļa<strong>un</strong>s viņa acīs? Tu esi nogalinājis hetieti Ūriju ar zobenu,<br />
<strong>un</strong> viņa sievu tu esi ņēmis sev par sievu, bet viņu pašu tu esi nokāvis ar Amona bērnu<br />
zobenu. Bet tagad zobens vairs neatstāsies no tava nama uz mūžīgiem laikiem (..). Redzi,<br />
Es likšu nelaimei nākt pār tevi no tava paša nama <strong>un</strong> tev to redzot: Es ņemšu tavas sievas<br />
<strong>un</strong> tās nodošu kādam tavam tuviniekam, lai viņš guļ ar tavām sievām gaišā dienas laikā,<br />
saulei spīdot. Jo to, ko tu esi darījis slepeni, to Es atdarīšu visa Israēla priekšā <strong>un</strong> mirdzošas<br />
saules gaismā!”<br />
Pravieša rājiens skāra Dāvida sirdi; atmodās sirdsapziņa, <strong>un</strong> savu grēku viņš ieraudzīja<br />
visā tā neģēlībā. Grēka nožēlā viņa dvēsele pazemojās Dieva priekšā. Drebošām lūpām<br />
viņš teica: “Es esmu grēkojis pret K<strong>un</strong>gu.” Visas netaisnības, ko nodarām citiem, bez<br />
cietēja skar arī Dievu. Dāvids smagi apgrēkojās pret Ūriju <strong>un</strong> Batsebu, <strong>un</strong> viņš to sāpīgi<br />
izjuta. Bet bezgala lielāks bija viņa grēks pret Dievu.<br />
Kaut arī Israēlā neatrastos neviens, kas apņemtos izpildīt nāves spriedumu K<strong>un</strong>ga<br />
svaidītajam, Dāvids tomēr nodrebēja, apzinoties, ka ātrā Dieva sodībā viņš kā grēcinieks,<br />
kam nav piedots, var tikt aizrauts nāvē. Bet no pravieša viņš saņēma vēsti: “Tad nu K<strong>un</strong>gs<br />
arī tavus grēkus piedod: tev nebūs mirt!” Tomēr taisnībai jāpastāv. Nāves spriedums no<br />
Dāvida tika pārnests uz viņa grēkā dzimušo bērnu. Ķēniņam ar to tika dota iespēja savus<br />
pārkāpumus nožēlot, <strong>un</strong> bērna ciešanas <strong>un</strong> nāve kā viņam pienākošās sodības daļa tam bija<br />
jāizjūt daudz, daudz smagāk, nekā ja viņš pats mirtu. Pravietis sacīja: “Tāpēc, ka tu ar šo<br />
darbu esi tiešām devis iemeslu tā K<strong>un</strong>ga ienaidniekiem Viņu zaimot, tad arī dēlam, kas tev<br />
ir dzimis, neglābjami jāmirst!”<br />
Kad bērnu skāra slimība, Dāvids, gavējot <strong>un</strong> dziļi pazemojoties, aizlūdza par tā dzīvību.<br />
Viņš novilka savas ķēniņa drēbes, noņēma kroni <strong>un</strong> vienu nakti pēc otras palika guļot uz<br />
zemes, sirdi plosošās sāpēs lūdzot par nevainīgo, kuram vajadzēja ciest viņa pārkāpuma<br />
dēļ. “Tad cēlās viņa nama vecaji, lai pār viņu noliekušies to pieceltu no zemes, bet viņš to<br />
nevēlējās.” Bieži vien, kad pār cilvēkiem vai pilsētām tika izsludināta sodība, pazemošanās<br />
<strong>un</strong> grēku nožēla bija novērsusi sodu <strong>un</strong> Mūžīgā žēlastība, kas vienmēr gatava piedot, bija<br />
sūtījusi miera vēstnešus. Šīs domas skubināts, Dāvids turpināja neatlaidīgi saukt uz Dievu,<br />
kamēr bērns vēl bija dzīvs. Uzzinājis, ka bērns miris, viņš mierīgi padevās Dieva<br />
lēmumam. Atmaksas pirmais sitiens, kuru viņš pats bija paziņojis par taisnu, jau bija to<br />
skāris; tomēr Dāvids, uzticoties Dieva žēlastībai, nepalika bez iepriecinājuma.<br />
Lasot Dāvida krišanas stāstu, ļoti daudzi ir jautājuši: “Kāpēc tiek dots šis ziņojums?<br />
Kāpēc K<strong>un</strong>gs uzskatījis par vēlamu atklāt pasaulei šo tumšo notikumu tā vīra dzīvē, kuru<br />
278
Change language