Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Dāvids ar saviem ļaudīm sanāca kopā svētam darbam, <strong>un</strong> viņi to darīja ar prieku <strong>un</strong><br />
labprātīgām sirdīm, tomēr K<strong>un</strong>gs nevarēja pieņemt šo kalpošanu, jo tā netika izpildīta<br />
saskaņā ar Viņa norādījumiem. Filistieši, kuriem nebija Dieva atziņas, atdodot Šķirstu<br />
Israēlam, lika to uz ratiem, <strong>un</strong> K<strong>un</strong>gs pieņēma viņu pūles. Bet israēliešiem bija skaidri<br />
norādījumi par Dieva prātu visās šajās lietās, <strong>un</strong> šo norādījumu neievērošana no viņu puses<br />
apka<strong>un</strong>oja Dievu. Uza bija vainīgs vēl lielākā pārdrošības grēkā. Dieva bauslības<br />
pārkāpšana bija padarījusi vāju viņa izpratni par šo likumu svētumu, <strong>un</strong>, būdams vainīgs<br />
neizsūdzētos <strong>un</strong> nenožēlotos grēkos, viņš, neskatoties uz dievišķo aizliegumu, uzdrošinājās<br />
aizskart Dieva klātbūtnes simbolu. Dievs nevar pieņemt nekādu paklausību, nekādu<br />
nepilnīgu nostāju pret Viņa baušļiem. Sodot Uzu, Dievs vēlējās visam Israēlam uzsvērt<br />
atziņu, ka Viņa prasību ievērošana ir ļoti svarīga. Tā šī viena vīra nāve, vadot ļaudis uz<br />
grēku nožēlu, varēja novērst nepieciešamību sodīt tūkstošus<br />
Juzdams, ka viņa paša sirds nav pilnīgi taisna Dieva priekšā, Dāvids, redzot Uzas<br />
sodīšanu, sāka baidīties no Šķirsta, lai kāds grēks neizsauktu sodību arī pret viņu. Tomēr<br />
Obed-Ēdoms, kaut arī viņa prieks bija sajaukts ar bailēm, labprāt uzņēma svēto simbolu kā<br />
Dieva labvēlības ķīlu paklausīgajiem. Visa Israēla uzmanība tagad pievērsās šim gātietim<br />
<strong>un</strong> viņa namam; visi gribēja redzēt, kas notiks ar šiem ļaudīm. “Un K<strong>un</strong>gs svētīja Obed-<br />
Ēdoma namu šķirsta dēļ.”<br />
Šis dievišķais pārmetums savu darbu paveica arī pie Dāvida. Ķēniņš sāka aptvert, ko<br />
agrāk vēl nebija sapratis, cik svēts ir Dieva likums <strong>un</strong> cik nepieciešama stingra paklausība.<br />
Obed-Ēdoma namam piešķirtā labklājība ļāva Dāvidam atkal cerēt, ka Šķirsts var nest<br />
svētības kā viņam, tā visai tautai.<br />
Gandrīz pēc pilniem trim mēnešiem viņš vēlreiz apņēmās pārvietot Šķirstu, bet tagad<br />
gan nopietni centās ievērot katru sīkumu K<strong>un</strong>ga norādījumos. Atkal tika saaicināti nācijas<br />
ievērojamākie vīri; ap gātieša dzīvesvietu sapulcējās daudz ļaužu. Godbijīgā rūpībā Šķirstu<br />
tagad novietoja uz dievišķi izraudzītu vīru pleciem, <strong>un</strong> viss ļaužu pulks sastājās rindās <strong>un</strong><br />
ar drebošām sirdīm plašā procesija devās uz priekšu. Kad bija noieti seši soļi, bazūnes lika<br />
apstāties; sakarā ar Dāvida norādījumu tika upurēts “vērsis <strong>un</strong> barots teļš”. Bailes <strong>un</strong><br />
drebēšanu nomainīja līksmība. Ķēniņš bija novilcis savu valdnieka tērpu <strong>un</strong> apvilcis<br />
vienkāršas linu drēbes, kādas nēsāja priesteri. Ar šo rīcību viņš negribēja parādīt, ka būtu<br />
uzdrošinājies uzņemties priestera pienākumus, bet tādu vienkāršu linu tērpu jeb “plecu<br />
segu” reizēm bez priesteriem nēsāja arī citi cilvēki. Šajā svētajā kalpošanas darbā viņš<br />
Dieva priekšā vēlējās nostāties uz vienas pakāpes ar saviem pavalstniekiem. Šajā dienā<br />
vajadzēja pielūgt Jehovu. Viņš bija vienīgais, kam pienācās gods.<br />
Atkal garais gājiens sakustējās, <strong>un</strong> uz debesīm pacēlās arfu, bazūņu <strong>un</strong> citu mūzikas<br />
instrumentu skaņas, saplūzdamas kopā ar daudzo balsu uztverto dziesmas melodiju. Un<br />
276
Change language