Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
izpaudās visās zemēs, <strong>un</strong> tas K<strong>un</strong>gs iedvesa bailes no viņa visām tautām.” (1. Laiku<br />
14:16,17)<br />
Kad nu Dāvids bija nostiprinājies savā tronī <strong>un</strong> atbrīvojies no ārējo ienaidnieku<br />
uzbrukumiem, viņš pievērsās lolotā nodoma izpildei: Derības šķirsta pārvešanai uz<br />
Jeruzālemi. Ilgus gadus šķirsts bija atradies deviņas jūdzes attālajā Kiriat-Jearimā, tomēr<br />
būtu piemērotāk, ja ar šo dievišķās klātbūtnes zīmi tiktu pagodināta nācijas galvaspilsēta.<br />
Dāvids saaicināja kopā trīsdesmit tūkstošus ievērojamāko Israēla vīru, jo viņš šo<br />
gadījumu gribēja izvērst par iespaidīgu, līksmu notikumu. Ļaudis ar prieku atsaucās uz<br />
aicinājumu. Kiriat-Jearimā ieradās augstais priesteris ar saviem svētā amata brāļiem,<br />
lielk<strong>un</strong>gi <strong>un</strong> cilšu vadošie vīri. Dāvidu skubināja svēta degsme. Šķirstu iznesa no<br />
Aminadaba nama <strong>un</strong> uzcēla uz ja<strong>un</strong>iem ratiem, kurus vilka vērši, <strong>un</strong> divi Aminadaba dēli<br />
to pavadīja.<br />
Israēla ļaudis tam sekoja ar gaviļu saucieniem <strong>un</strong> līksmām dziesmām, tā ka mūzikas<br />
instrumentu melodijai pievienojās milzīgs daudzbalsīgs koris. “Un Dāvids <strong>un</strong> visa Israēla<br />
karotāju saime līksmojās <strong>un</strong> dejoja tā K<strong>un</strong>ga priekšā, viņi spēlēja ar ciedru koka koklēm,<br />
arfām, rokas b<strong>un</strong>gām, ar zvārguļiem <strong>un</strong> zvaniem.” (Sk. 2. Sam. 6. nod.) Bija pagājuši<br />
daudzi gadi, kopš Israēls nebija redzējis tādu līksmības ainu. Svinīgā priekā šī lielā<br />
procesija devās ceļā pāri kalniem <strong>un</strong> lejām uz svēto pilsētu.<br />
Bet, kad tie nonāca pie Nahona labības klona, Uza izstiepa roku pret Derības šķirstu,<br />
lai to pieturētu, jo vērši paklupa. ”Tad K<strong>un</strong>ga dusmas iedegās pret Uzu <strong>un</strong> Dievs viņu tur<br />
bargi sodīja, jo tas bija izdarījis pārkāpumu, tā ka viņš turpat pie Dieva šķirsta nomira.”<br />
Līksmo pūli pārņēma pēkšņas izbailes. Dāvids jutās pārsteigts <strong>un</strong> stipri satraukts. Savā sirdī<br />
viņš sāka šaubīties par Dieva taisnīgumu. Viņš taču bija centies pagodināt Šķirstu kā<br />
dievišķās klātbūtnes simbolu. Kāpēc tad tik bargs sods, lai līksmības brīdi pārvērstu bēdu<br />
<strong>un</strong> sēru notikumā. Juzdams, ka nav droši uzturēties Šķirsta tuvumā, Dāvids nolēma to atstāt<br />
tur, kur tas bija. Turpat netālu tam atrada vietu gātieša Obed-Ēdoma namā.<br />
Uzas liktenis bija dievišķs sods par ļoti skaidri izteiktas pavēles pārkāpšanu. K<strong>un</strong>gs<br />
Mozum bija devis īpašus norādījumus par Šķirsta pārvietošanu. To aizskart vai pat<br />
neapsegtu uzlūkot nedrīkstēja neviens cits, kā tikai priesteri, Ārona pēcnācēji, jo pastāvēja<br />
tiešs Dieva norādījums: “(..) lai nāk Kehata dēli <strong>un</strong> lai to nes, bet tiem nebūs pie svētuma<br />
pieskarties, citādi viņiem ir jāmirst.” (4. Moz. 4:15) Priesteriem Šķirstu vajadzēja apklāt,<br />
<strong>un</strong> tad kehatiešiem tas bija jāpaceļ ar šķērskokiem, kas bija nostiprināti Šķirsta sānos<br />
izveidotajos gredzenos <strong>un</strong> nekad netika izņemti. Geršoniešiem <strong>un</strong> merariešiem, kas rūpējās<br />
par saiešanas telts priekškariem, dēļiem <strong>un</strong> stabiem, Mozus deva ratus <strong>un</strong> vēršus tiem<br />
uzticēto lietu pārvešanai. “Bet Kehata dēliem viņš nedeva nekā, jo tie kalpoja svētnīcā, <strong>un</strong><br />
tās piederumi viņiem bija jānes uz pleciem.”(4. Moz. 7:9) Tā Šķirsta pārvešanā no Kiriat-<br />
Jearimas tika pieļauta tieša kļūda <strong>un</strong> neatvainojama K<strong>un</strong>ga rīkojumu neievērošana.<br />
275
Change language