Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Nodaļa 69 - Dāvida Valdīšana<br />
Līdz ar nostiprināšanos Israēla tronī Dāvids sāka meklēt piemērotāku vietu valsts<br />
galvaspilsētai. Nākamajam ķēniņa valsts centram tika izraudzīta vieta divdesmit jūdžu<br />
attālumā no Hebronas. Pirms Jozua Israēla pulkus bija pārvedis pār Jordānu, to sauca par<br />
Salemi. Šīs vietas tuvumā Ābrahāms bija apliecinājis savu uzticību Dievam. Astoņi simti<br />
gadus pirms Dāvida kronēšanas te dzīvoja Melhisedeks, Visaugstākā Dieva priesteris. Tā<br />
atradās zemes vidienē, augstā vietā, <strong>un</strong> to aizsargāja apkārtējie kalni. Izvietojusies uz<br />
Benjamīna <strong>un</strong> Jūdas robežas, tā bija tuvu Ēfraimam <strong>un</strong> viegli aizsniedzama arī citām ciltīm.<br />
Lai iegūtu šo vietu, ebrejiem vajadzēja izdzīt vēl atlikušos kānaāniešus, kas bija<br />
nocietinājušies Ciānas <strong>un</strong> Morijas kalnos. Šo cietoksni sauca par Jebusu <strong>un</strong> tā iemītniekus<br />
par jebusiešiem. Gadu simtiem ilgi Jebusu uzskatīja par neieņemamu, bet tagad ebreji to<br />
aplenca <strong>un</strong> ieņēma Joāba vadībā, kura drosme tika atalgota ar virspavēlnieka amatu Israēla<br />
armijā. Jebusa kļuva par nācijas galvaspilsētu, <strong>un</strong> no tās pagāniskā nosaukuma izveidoja<br />
vārdu Jeruzāleme.<br />
Ķēniņš Irams no bagātās Tīras pilsētas pie Vidusjūras tagad meklēja savienību ar Israēla<br />
ķēniņu <strong>un</strong> palīdzēja Dāvidam uzcelt Jeruzālemē pili. No Tīras, arhitektu <strong>un</strong> amatnieku<br />
pavadīti, tika sūtīti ierēdņi, kas rūpējās par garām karavānām, kuras veda dārgus kokus,<br />
ciedrus <strong>un</strong> citus vērtīgus materiālus.<br />
Israēla spēku pieaugums Dāvida vadībā, Jebusas cietokšņa ieņemšana <strong>un</strong> savienība ar<br />
Iramu, Tīras ķēniņu, uzkurināja naidu filistiešos, <strong>un</strong> tie atkal ar lielu karapulku iebruka<br />
zemē, apmezdamies Refaima ielejā, netālu no Jeruzālemes. Gaidot dievišķus norādījumus,<br />
Dāvids ar saviem karavīriem nostiprinājās Ciānas cietoksnī. “Tad Dāvids jautāja tam<br />
K<strong>un</strong>gam, sacīdams: “Vai man būs doties augšup uzbrukumā pret filistiešiem? Vai Tu tos<br />
nodosi manā rokā?” Un tas K<strong>un</strong>gs atbildēja Dāvidam: “Celies <strong>un</strong> dodies augšup<br />
uzbrukumā, jo Es patiešām filistiešus nodošu tavā rokā!” (2. Sam. 5:17-25)<br />
Dāvids arī tūlīt uzbruka ienaidniekam, sakāva tos <strong>un</strong> iznīcināja, paņemot viņu dievus,<br />
kurus tie savas uzvaras nodrošināšanai bija nesuši sev līdzi. Pazemojošās sakāves<br />
aizkaitināti, filistieši sakopoja vēl lielākus spēkus <strong>un</strong> atgriezās kaujas laukā. Un atkal tie<br />
apmetās Refaima lejā. Dāvids no ja<strong>un</strong>a meklēja K<strong>un</strong>gu, <strong>un</strong> vadību pār Israēla armiju<br />
uzņēmās lielais “Es Esmu”.<br />
Dievs Dāvidu pamācīja, sacīdams: “Necelies <strong>un</strong> neej viņiem tieši pretī, bet apej viņiem<br />
apkārt, tiem uzbrukdams no mugurpuses! Un tad stājies viņiem pretī pie balzama koku<br />
pudura! Un kad tu saklausīsi soļu troksni šo balzama koku galotnēs, tad pats pasteidzies,<br />
jo tad tas K<strong>un</strong>gs ir izgājis tev pa priekšu, lai sakautu filistiešu kara pulku.” Ja Dāvids, līdzīgi<br />
Saulam, būtu rīkojies pēc sava prāta, panākumu nebūtu. Bet viņš darīja, kā K<strong>un</strong>gs bija<br />
pavēlējis <strong>un</strong> “sakāva filistiešu karaspēku no Gibeonas līdz Gezerai. Tā Dāvida slava<br />
274
Change language