Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
nenokārtotajām lietām <strong>un</strong> slepkavu varu <strong>un</strong> stāvokli, — jo Joābam palīdzēja arī viņa brālis<br />
Abišajs, — Dāvids nevarēja taisnīgi atmaksāt par šo noziegumu, tomēr savu riebumu par<br />
asiņaino darbu izteica atklāti. Abneru apglabāja ar godu. Arī armijai ar Joābu priekšgalā<br />
ar saplēstām drēbēm <strong>un</strong> maisos tērptiem vajadzēja piedalīties sēru dievkalpojumā. Ķēniņš<br />
savas sāpes parādīja ar gavēšanu bēru dienā; gājienā viņš piedalījās kā galvenais sērotājs<br />
<strong>un</strong> pie kapa sniedza sēru dziesmu, kas izteica griezīgu pārmetumu slepkavām. “Un ķēniņš<br />
veltīja Abneram šo raudu dziesmu:<br />
“Vai Abneram bija jāmirst, kā mirst bezdievīgais?<br />
Tavas rokas nebija saitēm sasietas,<br />
Un tavas kājas neskāra vara važas;<br />
Nē, tu esi kritis, kā krīt ļa<strong>un</strong>a darītāju noziedznieku priekšā.”<br />
Augstsirdīgi godinot vīru, kurš savā laikā bija viņa rūgtākais ienaidnieks, Dāvids<br />
iemantoja visa Israēla uzticību <strong>un</strong> apbrīnu. “Un visa tauta to lika vērā, <strong>un</strong> tas tiem labi<br />
patika; viss tas, ko ķēniņš darīja, tas bija labi visas tautas acīs. Un visa tauta, <strong>un</strong> vispār viss<br />
Israēls tanī dienā noprata, ka tas nebija bijis ķēniņa nodoms nonāvēt Abneru, Nera dēlu.”<br />
Savu uzticamo padomnieku <strong>un</strong> pavadoņu noslēgtajā lokā ķēniņš r<strong>un</strong>āja par šo noziegumu,<br />
<strong>un</strong>, atzīdams savu nespēju sodīt slepkavas, kā to vēlētos, viņš tos atstāja Dieva tiesai: “Vai<br />
jūs nezināt, ka šeit šodien ir kritis liels vadonis <strong>un</strong> kara pulku virspavēlnieks Israēlā? Bet<br />
es, kaut arī svaidīts par ķēniņu, esmu vēl pašlaik par nevarīgu, bet šie vīri, Cerujas dēli, tie<br />
manās acīs ir pārāk cietsirdīgi; tas K<strong>un</strong>gs pats lai atdara ļa<strong>un</strong>a darba darītājiem pēc viņu<br />
pašu<br />
ļa<strong>un</strong>uma!”<br />
Abnera izturēšanās pret Dāvidu <strong>un</strong> viņa palīdzības piedāvājumi bija atklāti <strong>un</strong> godīgi, tomēr<br />
šī cilvēka nolūki bija zemiski <strong>un</strong> savtīgi. Viņš pastāvīgi bija pretojies Dieva nozīmētajam<br />
ķēniņam, cerēdams iemantot sev godu. Dusmas, aizvainotais lepnums <strong>un</strong> kaislības lika tam<br />
atstāt lietu, kurai tik ilgi bija kalpojis, jo, pārejot Dāvida pusē, tas cerēja uz augstāko goda<br />
stāvokli ķēniņa darbā. Ja viņa nodoms būtu piepildījies, tad tā lielās spējas <strong>un</strong> godkāre, viņa<br />
plašais iespaids <strong>un</strong> dievbijības trūkums būtu apdraudējis Dāvida troni <strong>un</strong> visas nācijas<br />
mieru <strong>un</strong> labklājību.<br />
“Kad nu Saula dēls Išbošets dzirdēja, ka Abners ir Hebronā miris, tad viņam rokas kļuva<br />
slābanas, bet viss Israēls izbijās.” Bija skaidrs, ka valsts ilgi nepastāvēs. Drīz vēl cits<br />
nodevības akts noslēdza šīs varas lejupslīdi. Išbošetu nežēlīgi noslepkavoja divi viņa<br />
virsnieki, kas, nocirzdami tam galvu, steidzās ar to pie Jūdas ķēniņa, cerēdami tādā veidā<br />
pielabināties.<br />
Tie nāca pie Dāvida ar sava nozieguma asiņaino pierādījumu <strong>un</strong> sacīja: “Redzi, še ir<br />
Išbošeta, Saula dēla, tava ienaidnieka, galva, kas meklēja tavu dzīvību! Bet tas K<strong>un</strong>gs par<br />
manu k<strong>un</strong>gu <strong>un</strong> ķēniņu šodien ir atriebies gan pašam Saulam, gan viņa pēcnācējiem!” Bet<br />
Dāvids, kura tronim pamatus lika pats Dievs <strong>un</strong> kuru Dievs bija atbrīvojis no viņa<br />
ienaidniekiem, savas varas stiprināšanai nevēlējās izmantot nodevību. Viņš šiem<br />
272
Change language