Patriarhi un Praviesi-
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
Visgudrākie cilvēki nespēj izprast dabā sniegtos Jehovas noslēpumus un antīkajā pasaulē. Dievišķā inspirācija izvirza daudzus jautājumus, uz kuriem nespēj atbildēt pat visizglītotākie zinātnieki. Tos nejautāja, lai mēs meklētu atbildes uz tiem, bet gan tādēļ, lai pievērstu uzmanību Dieva dziļajiem noslēpumiem un norādītu mums, ka mūsu gudrība ir ierobežota un ka ap mums ik dienas ir ļoti daudz mirstīgām būtnēm neaptveramā. Skeptiķi atsakās ticēt Dievam, jo nespēj saprast bezgalīgo spēku, ar kuru Viņš sevi atklāj. Dievs ir jāatzīst gan ievērojot to, ko Viņš par sevi nav atklājis, gan arī to, kas ir atklāts mūsu ierobežotajai izpratnei. Kā dievišķajās atklāsmēs, tā arī dabā Dievs ir sniedzis noslēpumus, lai iedvestu mums ticību. Tā tam jābūt. Mēs varam vienmēr pētīt, vienmēr jautāt, vienmēr mācīties, un tomēr paliek bezgalīgs nezināmais.….
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Patriarhi</strong> <strong>un</strong> Pravieši<br />
Nodaļa 4 - Atpestīšanas Plāns<br />
Cilvēku krišana Debesīs izraisīja lielas skumjas. Dieva radīto pasauli nomāca grēka<br />
lāsts, <strong>un</strong> uz tās tagad dzīvoja ciešanām <strong>un</strong> nāvei pakļautas būtnes. Šķita, ka likuma<br />
pārkāpējiem vairs nav nekādas izejas. Eņģeļi pārtrauca savas slavas dziesmas. Debesu<br />
pagalmos visur valdīja sēras tās iznīcības dēļ, ko bija ienesis grēks. ebesu varenais<br />
Pavēlnieks, Dieva Dēls, ļoti juta līdzi kritušajam cilvēkam. Kad To sasniedza ziņas par<br />
pazudušās pasaules ciešanām, Viņa sirdi aizkustināja bezgalīgs žēlums. Un dievišķā<br />
Mīlestība jau bija izdomājusi cilvēka atpestīšanas plānu. Dieva likumu pārkāpšana prasīja<br />
grēcinieku dzīvību. Visā Universā bija tikai Viens, kas cilvēka labā spēja apmierināt šīs<br />
prasības. Tā kā dievišķais likums ir tikpat svēts kā pats Dievs, tad šo pārkāpumu varēja<br />
salīdzināt tikai Dievam līdzīga būtne. Tikai Kristus varēja atpirkt kritušo cilvēku no likuma<br />
lāsta <strong>un</strong> atkal saskaņot ar Debesīm. Kristum vajadzēja uzņemties grēka vainu <strong>un</strong> ka<strong>un</strong>u, bet<br />
grēks svētajam Dievam ir tik pretīgs, ka līdz ar to tas šķirtu Tēvu no Dēla. Lai glābtu kritušo<br />
cilti, Kristus bija gatavs nolaisties visos posta dziļumos.<br />
Grēcinieku dēļ Viņš vērsās pie Tēva, <strong>un</strong> visi Debesu iemītnieki ar vārdos neizsakāmu<br />
interesi gaidīja sar<strong>un</strong>as rezultātu. Ilgi turpinājās šī noslēpumainā sar<strong>un</strong>a — “miera<br />
apspriede” (Cak. 6:13) par kritušajiem cilvēku bērniem. Atpestīšanas plāns bija izstrādāts<br />
jau pirms pasaules radīšanas, jo Kristus ir Jērs, kas nokauts no pasaules radīšanas. (Atkl.<br />
13:8) Likt savam Dēlam mirt par kritušo cilvēci, tas prasīja cīņu arī no Universa Valdnieka.<br />
Bet “tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens,<br />
kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību”. (Jāņa 3:16) Ak, lielais noslēpums!<br />
— Dieva mīlestība uz pasauli, kas viņu nemīlēja. Kas gan spēj aptvert tās mīlestības<br />
dziļumu, kura “pārspēj katru saprašanu”? Cenšoties izprast šīs neaptveramās mīlestības<br />
noslēpumu, to cauri laiku bezgalībai apbrīnos <strong>un</strong> pielūgs visas nemirstīgās būtnes.<br />
Dievs atklājās Kristū <strong>un</strong> “salīdzināja pasauli ar sevi”. (2. Kor. 5:19) Cilvēks ar grēku<br />
bija tā pazemots, ka pats vairs nespēja saskaņoties ar To, kura raksturs ir šķīsts <strong>un</strong> svēts.<br />
Bet, atpērkot cilvēku no likuma lāsta, Kristus tā cilvēciskajām pūlēm varēja pievienot<br />
dievišķu spēku. Tā kritušajiem Ādama bērniem, nožēlojot savus grēkus <strong>un</strong> uzticoties<br />
Kristum, atkal pavērās iespēja kļūt par “Dieva bērniem”.<br />
Vienīgais plāns, pateicoties kuram bija iespējama cilvēka glābšana, sava bezgalīgā<br />
Upura dēļ skāra visas Debesis. Eņģeļi nespēja priecāties, kad Kristus tiem atklāja<br />
pestīšanas ieceri, jo tie redzēja, ka cilvēku glābšana viņu mīļotajam pavēlniekam maksās<br />
neizsakāmas ciešanas <strong>un</strong> mokas. Ar sāpēm <strong>un</strong> izbrīnu tie klausījās Viņa vārdos, ka Tam<br />
jāatstāj Debesu skaidrība, miers <strong>un</strong> prieks, godība <strong>un</strong> nemirstības dzīve, izveidojot ciešas<br />
attiecības ar pazemoto pasauli, ciešot zemes dzīves sāpes, ka<strong>un</strong>u <strong>un</strong> nāvi. Viņam jānostājas<br />
starp grēciniekiem <strong>un</strong> grēka sodu, lai gan tikai nedaudzi To atzīs par Dieva Dēlu. Kristus<br />
atstās savu augsto stāvokli kā Debesu Majestāte, lai pazemodamies virs zemes parādītos<br />
19
Change language